Kanādas un Ukrainas aizsardzība pret Krievijas agresiju – kopīgs naids pret autoritārismu

Kanādieši ienīst, ka viņiem saka, ka viņiem nevajadzētu būt valstij, īpaši no aizvien autoritārāka režīma puses, līdzīgi kā ukraiņi ienīst domu, ka viņiem to pašu saka Krievijas diktators, kurš faktiski iebruka viņu valstī. Gan ASV, gan Kanāda sāk apzināties grotesko politisko realitāti, ka pie varas ir nākusi neliberāla valdība "mirdzošā pilsētā kalnā", kā Ronalds Reigans reiz iztēlojās Vašingtonu.

Kanādas Liberālās partijas līderis un tagad jau jaunievēlētais premjerministrs Marks Kārnijs uzstājas federālo vēlēšanu kampaņas mītiņā Ričmondā, Britu Kolumbijā, 2025. gada 7. aprīlī. Foto autors: Harisons Ha.

Kanādas Liberālā partija atgriezās pie varas valsts federālajās vēlēšanās 28. aprīlī, nodrošinot Markam Kārnijam viņa vietu premjerministra amatā ar augstāko vēlētāju aktivitāti desmit gadu laikā, pārsniedzot 70% , un pēc tam, kad janvārī aptaujās par 16 punktiem . Šīs pārmaiņas izraisīja Donalda Trampa paziņojums, ka Kanādai vajadzētu kļūt par ASV īpašumu kā tās 51. štatam, maldīgi apgalvojot , ka Kanādas sabiedrībai šī ideja patiesībā patīk.

Publisks protests Kanādas galvaspilsētā Otavā 2025. gada 9. martā, svinot tās valstiskumu, apstiprinot suverenitāti un nosodot prezidenta Trampa draudus to anektēt, kā arī tarifu ieviešanu. Foto autors: Pols Makinons.

Kanādiešu dusmas pret Trampu kļuva ļoti acīmredzamas pirms viņa inaugurācijas un vēl vairāk pieauga līdz ar viņa tarifu draudiem. Trampa autoritārā retorika ar savu populistisko pievilcību kļuva arvien problemātiskāka Poilièvrem un viņa Konservatīvajai partijai, kas izvirzīja līdzīgas pārvaldības idejas. Turklāt Trampa saistība ar citiem līdzīgi domājošiem autoritāriem līderiem, piemēram, Vladimiru Putinu un Viktoru Orbānu, tikai palielinātu neuzticību kanādiešu vidū, kuri jo īpaši nelabvēlīgi.

Kanādā ir aptuveni 1,4 miljoni ukraiņu izcelsmes iedzīvotāju, kas veido gandrīz 4% no tās iedzīvotājiem. Lielākā daļa imigrēja 20. gadsimta nemieru laikā, daudzi no viņiem apmetās uz dzīvi trijās prēriju provincēs kā lauksaimnieki, kur viņi veido 11% no iedzīvotājiem. Daudzi no šiem iebraucējiem bija pārdzīvojuši Josifa Staļina diktatūru un viņa īstenoto ukraiņu genocīdu 20. gadsimta 30. gadu sākumā, kad viņš piespiedu kārtā aizstāja mazās lauksaimniecības kopienas ar valsts pārvaldītiem kolektīviem, nogalināja zemes īpašniekus un tos, kas iebilda pret krievu autoritārismu, kā arī konfiscēja lielu daudzumu graudu, transportējot tos uz Krievijas pilsētām. Sekojošais bads izraisīja miljonu ukraiņu, kas veidoja 13% iedzīvotāju, nāvi tā sauktajā golodomorā.

Lauksaimniecības kopienas lielākajā daļā Ukrainas 1932.–1933. gadā cieta no genocīda bada, ko izraisīja Krievijas diktators Josifs Staļins. Foto autors: Aleksandrs Vīnerbergers (1891–1955)

Šim murgam sekoja Staļina masu slepkavības 20. gs. trīsdesmito gadu beigās, kas kļuva pazīstamas kā Lielais terors. Visā Padomju Savienībā tika arestēti vairāk nekā 1,7 miljoni cilvēku un nošauti 724 000. Ukrainā tika nošauti 123 421 neatkarību atbalstošs zemnieks, reliģiskie līderi un akadēmiķi, kā arī vairākas citas nacionālās minoritātes , kuru politiskā lojalitāte tika apšaubīta, un vairāk nekā 60 000 tika izsūtīti uz attāliem Padomju Savienības apgabaliem, lai pazustu. Donbasa reģions Ukrainas austrumos kļuva par īpašu šīs nežēlības mērķi.

2024. gada februārī veiktā Kanādas iedzīvotāju aptauja atklāja, ka seši no 10 joprojām ir noraizējušies par Krievijas karu Ukrainā, un četri no 10 vēlas, lai Ukraina turpinātu cīnīties par spīti izredzēm padzīt Krieviju no visām tās teritorijām. Pew Research 2024. gada pasaules uzskats par Krieviju un Putinu liecina par līdzīgu, un ASV, Kanādā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Vācijā, Izraēlā un Itālijā nelabvēlīguma reitings ir 80 % vai vairāk, savukārt Polijā, Zviedrijā, Austrālijā un Japānā tas pieauga līdz 90 % vai vairāk.

Kanādiešiem ir veselīga nepatika pret autoritārismu pasaulē, ko iezīmējuši autoritārie režīmi, daži no tiem, piemēram, Krievija un Ķīna, atstāj "nesamērīgi lielu ietekmi uz globālo vidi". Kādreiz Kanādai bija viegli piekrist ASV daudzos ārpolitikas jautājumos, kas attiecas uz cilvēktiesībām, nacionālo suverenitāti, klimata nolīgumiem un tirdzniecību; tagad tas vairs nenotiek. ASV nesen nostājās Krievijas, Ziemeļkorejas un Baltkrievijas pusē, iebilstot pret Eiropas izstrādāto Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju, kurā tika nosodīts Krievijas iebrukums Ukrainā. Tā kā Trampa administrācija pieminēja iespēju atcelt ASV sankcijas pret Krieviju, apturēt militāro palīdzību Ukrainai un pieprasīt Ukrainas teritoriālas koncesijas , kas pat ieteica ASV atzīt Krimu par Krievijas daļu, Kanādai un citiem NATO sabiedrotajiem tas jāuztver kā nodevība pret viņu kopīgajām interesēm.

Kanādas atbalsts Ukrainai pēdējo trīs gadu laikā nav mazinājies, saskaroties ar Krievijas dezinformāciju par tās karu Ukrainā. Valdība ir saglabājusi modrību, brīdinot par tās izplatīšanu, un nodrošinājusi līdzekļus tās apkarošanai. Tikmēr Krievijas spēja karot ir samazinājusies gan militāri , gan ekonomiski . No otras puses, Kanādas pozīcija pasaules arēnā kā nācijai, kas ir saglabājusi savu integritāti, atbalstot to, kas ir pareizs, tagad, kad apstākļi ir mainījušies, pieaugs. Tās skatījums uz sevi šajā gaismā kā demokrātijas standarts pretstatā valstij, kas ir pārkāpusi savus principus, parādīs, ka tā ir spēcīgāka un apņēmīgāka.

Autortiesības @Kost Elisevich, MD, PhD 2025. Visas tiesības aizsargātas. Jebkura šī satura nelikumīga reproducēšana novedīs pie tūlītējas tiesvedības.