Kāds labums no iesaistīšanās šajā karā?

Kara cēloņi bieži vien ir sarežģīts apstākļu, nepareizu spriedumu un dažādas prioritātes nodomu kopums, dažus no tiem izklāsta tie, kuriem ir konkrētas aizspriedumi, cerībā mazināt vainu. Tomēr reizēm vainīgo var pietiekami izcelt, lai attaisnotu visu iespējamo nicinājumu. Tāds ir Vladimira Putina liktenis un Krievijas liktenis par tās pakļaušanos. Kara vainas nasta ir briesmīga lieta, jo nosodījums, kas ar to saistīts, nes cenu, kas nav tikai ekonomiska, bet arī prasa morālu atziņu valsts apziņā. Tas, cik lielā mērā tas tiek realizēts, ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā vaina tiek novelta uz līderiem un cik lielā mērā tauta viņus ļāva darīt, lai kādi arī nebūtu apstākļi.

Putina Krievijas neprovocētais uzbrukums suverēnai, demokrātiski ievēlētai valstij Ukrainai nav ticami attaisnojams. Krievijas nepārtrauktā karadarbība ar tam pievienotajām zvērībām, ko mēra ar cilvēku masveida pārvietošanu valsts iekšienē un pāri robežām; masveida nāvessoda izpilde; neierobežota un neselektīva neaizsargātu dzīvojamo, medicīnas un izglītības iestāžu apšaude; enerģētikas infrastruktūras iznīcināšana; izvarošanas, iebiedēšanas un spīdzināšanas terors; bērnu nolaupīšana un piespiedu pārvietošana Krievijā; valsts resursu konfiskācija un personīgā īpašuma zādzība – tas viss ir viegli atpazīstami kara noziegumi un gaida atriebības tiesu tā daudzveidīgajās formās un veidā, kas būtu jāizmanto ar vienādu spēku.

Šāda mēroga noziegumi prasa civilizētu valstu aliansi, lai stātos pretī draudiem starptautiskajai kārtībai. Šie draudi pavisam nesen ir kļuvuši acīmredzami, traucējot pārtikas piegādi, energoresursus, finansiālo drošību un tirdzniecības attiecības, neraugoties uz bailēm, ka Krievijas tuvumā esošās valstis varētu kļūt par tās ambīciju upuriem. Pašreizējais karš, protams, ir vēl viena nodaļa konfliktā ar Ukrainu, kas sākās 2014. gadā ar Krimas nelikumīgu aneksiju pēc tās militārās okupācijas. Taču šī ir tikai jaunākā no virknes kriminālnoziegumu Krievijā un pasaules arēnā, par kuriem Putins vēl nav saukts pie atbildības. Sākot ar žurnālistu slepkavībām, slepkavībām ārzemēs un beidzot ar valsts sponsorētu algotņu pastrādātām zvērībām Sīrijā, visā Āfrikā un Latīņamerikā, Krievija ir uzņēmusies noziedzīga uzņēmuma masku un noteikti ir nopelnījusi Eiropas Parlamenta atzinību kā valsts, kas atbalsta terorismu. Putina iesaistīšanās gan Amerikas Savienoto Valstu, gan Eiropas politiskajās lietās atklāj viņa nodomu graut valstu labklājību, radot nestabilitāti ar plašsaziņas līdzekļu manipulācijām un nelikumīgiem finanšu ziedojumiem. Faktiski Krievija tā rezultātā ir kļuvusi uzskatīta par globālu atstumto, un ar savu pašreizējo rīcību tā neliecina par piekāpšanos.

Pēdējo divu desmitgažu laikā, kad esam pieredzējuši Krievijas recidīvismu, ir pienācis laiks ieņemt agresīvāku nostāju un izbeigt šo režīmu un visus tā darbiniekus, kas atbalsta tā programmu. Pretējā gadījumā mums būs jātiek galā ar ieilgušu globālu situāciju, kurā tiek izšķērdētas neskaitāmas naudas un resursu summas, stājoties pretī vēl citiem nepanesamiem un nevajadzīgiem konfliktiem, ko izraisījis viens un tas pats ļaundaris. Tagad ir nepieciešams tikai sniegt atbilstošu militāro palīdzību, kas gan atvairītu jebkādas uzbrukuma darbības pret Ukrainu, gan likvidētu visus Krievijas militāros spēkus, kas okupē Ukrainas teritoriju, un jā, tas ietver arī Krimu. Ir jāpastiprina ekonomiskās sankcijas un jāpiemēro sodi visiem uzņēmumiem, kas nodrošina Krievijai nodokļu ieņēmumus par biznesa attiecību turpināšanu. Paātrinot laika grafiku, ir jāsamazina līdz minimumam atkarība no fosilā kurināmā. Jāpieliek lielākas pūles, lai izsekotu Krievijas oligarhu un valdības amatpersonu privātos aktīvus. Ja nepieciešams, ir jāgroza likumdošana, lai šos aktīvus varētu konfiscēt. Tāpat, ja iespējams, ir jākonfiscē Krievijas Centrālās bankas un citu valsts banku aktīvi. Visi šie līdzekļi pēc tam ir jāizmanto reparācijām Ukrainā, jo mēs zinām, ka Krievija to nedarīs brīvprātīgi.

Galvenie punkti:
• Amerikas vēsturiskās identitātes, tās principu un mantojuma atkārtota apstiprināšana pasaulei.
• Krievijas noziedzīgā režīma izbeigšana, izbeidzot tās pastāvīgo agresiju un
starptautiskās labklājības graušanu.
• Krievijas kaujas spēju un ASV bruņojuma efektivitātes militārs novērtējums kā daļa no tās stratēģiskās domāšanas.
• Ekonomisko ierobežojumu novērtējums, kas ierobežo dumpīgas nācijas kara spēju pazemināšanu.
• Biznesa iespējas reparāciju procesā un ilgtermiņa sadarbībā Ukrainā kā Eiropas Savienības sastāvā.
• Krimas atkārtota definēšana par stratēģisku vietu sadarbības komerciālām un militārām priekšrocībām.

Kādi ieguvumi līdz šim ir gūti, iesaistoties šajā konfliktā, un ko mēs iegūsim tuvākajā nākotnē? Visnozīmīgākais Amerikas Savienotajām Valstīm ir tas, kas, iespējams, parasti nenāk prātā pirmais, jo tas nav materiāls aspekts. Tas ir tas, ka šī nācija stingri turas pie saviem principiem un vēlreiz ir pierādījusi pasaulei, ka tā stingri definē sevi ar savu konstitūciju. Tās vēstures saknes, tiem, kas ir aizmirsuši, ir radušās, balstoties uz vienīgo vēlmi pēc pašnoteikšanās un atbrīvošanās no represīvas varas, kas ir Ukrainas cīņas centrā ar ienaidnieku, kurš Amerikas Savienotajām Valstīm jau ir pazīstams. Tā pati revolucionārā noskaņa, kas izpaužas saucienā "Nespārdiet mani", virmo pāri demonstrācijām Ukrainā, un tieši šī izteikti amerikāniskā lieta ir svarīga pasaulei, virzot to uz vienotu mērķi.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī noskaņa saglabātos, lai saglabātu atbalstu cīņā pret kopīgu ienaidnieku. Putins dedzīgi cer, ka šī noskaņa laika gaitā mazināsies, ļaujot viņam iegūt to, kas nepieciešams viņa paša mantojuma nodrošināšanai. Putins un viņa režīma pārstāvji bieži izsmej Rietumu alianšu izturību, īstenojot dezinformācijas un Rietumu "noderīgo idiotu" manipulācijas programmu. Krievi mēdz justies pārāki savā apņēmībā, uzskatot, ka laika gaitā viņi var daudz labāk izturēt ekonomiskās grūtības un militāros neveiksmes nekā liberālie Rietumi. Krievijas problēma šeit ir tā, ka tā ir sastapusi vairāk nekā savu pretinieku Ukrainā, kas turpina demonstrēt izdzīvošanas neatlaidību, kas dziļi iekalta tās pagātnē. Tās izturība ir bijusi atgādinājums visiem, un jo īpaši Rietumiem, par to, ko nozīmē stāvēt tirānijas priekšā.

Neskatoties uz Krievijas pārākuma sajūtu, atlikušie Amerikas Savienoto Valstu gūtie ieguvumi rada atšķirīgu iespaidu par Krieviju, kas ir daudz taustāmāks. Viens no pēdējā gada laikā izcēlušajiem ir tās militāro neveiksmju milzīgais apmērs. Vēl nav pagājis gads, un karš Krievijai ir prasījis aptuveni 426 880 upuru, no kuriem 106 720 ir krituši, pārējie ir ievainoti, kā arī 1000 karagūstekņu, liecina Ukrainas Bruņoto spēku (AFU) novērtējums. Ir iznīcinātas vai sagūstītas vairāk nekā 6000 kaujas transportlīdzekļu, kā arī vairāk nekā 3000 tanku. Trešdaļa no Krievijas artilērijas inventāra, kas sasniedz 2021 vienību, ir deaktivizēta, un 283 militārās lidmašīnas, kā arī vēl 269 helikopteri. No otras puses, reāllaikā ir notikusi nenovērtējama Krievijas militārās asprātības novērtēšana. Tās komandķēde, izlūkošanas spējas, loģistika, vienību morāle un kaujas lauka stratēģijas, tostarp bruņojuma izmantošana, ir rūpīgi pārbaudītas un izvērtētas salīdzinājumā ar pretinieka stratēģiju. Turklāt Rietumu bruņojuma efektivitāte ļoti spējīgu Ukrainas militāro spēku rokās ir bijusi apliecināta, sniedzot vērtīgas mācības, un tas viss bez maksas Rietumu militārajam personālam.

Vēl viens ieguvums ir apzināšanās, kādu ietekmi globālā sabiedrība var atstāt uz valsti, kas ir izvēlējusies rīkoties tā, kā Krievija ar saviem pārkāpumiem ir traucējusi starptautisko kārtību. Sankciju ilgtermiņa ietekme sniedz laika grafiku, lai izpētītu ekonomiskos draudus, kas sagaida vainīgo, vājinot finanšu iestādes, samazinot ārvalstu investīcijas, importa un eksporta ierobežojumus, samazinot rūpnieciskās jaudas, samazinot bezdarbu un sabrūkot gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. No vairākām intervencēm, kas pašlaik darbojas, labs piemērs ir globālās piegādes ķēdes ierobežošana, kas saistīta ar mikrotehnoloģijām. PKK Milandr, Krievijas mikroelektronikas uzņēmums un daļa no militārās pētniecības un attīstības struktūras, ir vadījis nelikumīgu globālu mikroelektronikas iepirkumu tīklu, ko identificējusi ASV Valsts kases departamenta Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC). Armēnijas un Taivānas fiktīvie uzņēmumi tika izmantoti mikroelektronisko komponentu iegādei, savukārt Šveices uzņēmums koordinēja finanšu pārskaitījumus, lai atvieglotu šo operāciju. OFAC rīcība 2022. gada oktobrī bija vērsta pret šo tīklu, traucējot tik ļoti nepieciešamās importētās mikroelektronikas piegādi ne tikai Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam, bet arī daudzu tirgū laistu komerciālu preču ražošanai.

Krievija, kas ir 11. lielākā ekonomika pasaulē , spēja novērst lielu sabrukumu ar kritumu tikai par 3,4 % līdz 2022. gada beigām, galvenokārt pateicoties līdzekļu pārpalikumam. Tas neskatoties uz to, ka vairāk nekā 1000 ārvalstu uzņēmumu, kas veido aptuveni 40 % no Krievijas IKP, ir vai nu samazinājuši darbību, vai arī pilnībā pametuši Krieviju. Tā kā importa krājumi šogad kļūst nepietiekami, Krievijas rūpniecības samazinās produktivitāti. Iepriekšējā gada peļņa no naftas un gāzes eksporta, šķiet, turpinās samazināties, un šī tendence turpināsies, pateicoties paātrinātajiem centieniem samazināt atkarību no šī resursa. Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija prognozē, ka Krievijas IKP 2023. gadā turpinās sarukt par 2,3 % līdz 5,6 %, un arī Krievijas eksports turpinās ievērojami samazināties. Tiek lēsts, ka inflācija svārstīsies no 5 % līdz 6,8 %, lai gan Reuters decembra ziņojumā tika norādīts maksimums 12,1 % apmērā. Ir sagaidāma liela nenoteiktība, jo šī deterministiskā analīze var dot ceļu kara ietekmētiem stohastiskiem procesiem. Vienīgā pārliecība ir par lejupejošu progresiju.

Vēl viens jautājums, kam jāpievērš uzmanība, ir saistīts ar reparācijām Ukrainai. Pastāv lieliska iespēja, jo īpaši tām valstīm, kas ir piedalījušās Ukrainas centienos aizstāvēties, kā arī tām, kas ir sniegušas humāno palīdzību, saņemt atlīdzību par saviem centieniem. Krievija ir nepārprotami vainīga, un Krievijai ir jāmaksā, taču Krievija neiesaistīsies. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja nesen apstiprināja rezolūciju, kurā Krievija tiek saukta pie atbildības, maksājot reparācijas par tās izraisīto postījumu un slepkavību. Tādēļ līdzekļi, kas kļūst pieejami, konfiscējot Krievijas privātos un publiskos aktīvus, būtu jāaptur un jāizdala regulētā veidā Ukrainas atjaunošanas mērķiem. Centieni šajā virzienā jau ir uzsākti, daži jau ir īstenoti, citi gaida likumdošanas pieņemšanu. Ievērojamas investīciju iespējas, līgumu līgumi un tamlīdzīgi nodrošinās ārvalstu iesaistīšanos dzīvojamo kopienu, ceļu un tiltu, izglītības un medicīnas iestāžu, komunālo pakalpojumu, komercuzņēmumu un komunikāciju plānošanā un atjaunošanā visā valstī.

Līdz ar reparācijām būs jāpieņem lēmumi par nākotni. Kad Krievija būs sapratusi realitāti un būs spiesta labāk izprast pasaules sabiedrības, starptautiskās kārtības un normatīvo standartu diktētās uzvedības nozīmi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, Ukrainai būs jāizlemj, kas ir vislabākais sev un Krimai. Ja jūras spēku bāze tiks saglabāta, maz ticams, ka tā būs Krievijas Melnās jūras flotes mājvieta, bet gan tās Ukrainas līdzinieks, ja ne palīgmāja ASV Sestajai flotei NATO pakļautībā. Turklāt Krimas klātbūtnes kā militāra bastiona mazināšanai un videi atbildīgas attīstības veicināšanai ir stratēģiska komerciāla vērtība.

Ja civilizētā globālā sabiedrība turpinās nelokāmi atbalstīt Ukrainu līdz pat Krievijas sakāves beigām, tā piedzīvos Putina imperiālisma un kareivības beigas un jaunas pasaules kārtības sākumu, kas normatīvai uzvedībai nodrošinās drošību un pamatu. Tā nedrīkst ļaut šim brīdim paiet garām un dot iespēju Putina noziedzīgajai darbībai graut Apvienoto Nāciju Organizācijas paustos labos nodomus.

Autortiesības @Kost Elisevich, MD, PhD 2023. Visas tiesības aizsargātas. Jebkura šī satura nelikumīga reproducēšana novedīs pie tūlītējas tiesvedības.


Viena doma par rakstu “Kāds ir ieguvums no iesaistīšanās šajā karā?”

Komentāri ir slēgti.