“Būt brīvam nenozīmē būt atbrīvotam – tas nozīmē būt nesalauztam.”
– Līna Kostenko, ukraiņu dzejniece
Krievija jau ilgstoši ir iesaistījusies dezinformācijas, valdības un vēlēšanu iejaukšanās, kā arī klajas sabotāžas kampaņā Eiropā. Tā to ir darījusi, cenšoties vājināt apņēmību un graut NATO aizsardzības koordināciju. Krievijas militāro spēku neapmierinošā veiktspēja pēdējā gada laikā un nestabilā ekonomikas situācija, visticamāk, vēl vairāk uzsvērs tās nepieciešamību vismaz gūt panākumus ar saviem ļaunprātīgajiem centieniem Eiropā kopumā. Tai tas ir jādara, lai nepakļautu sevi tam, ko tā uztver kā vēl lielāku ievainojamību attiecībā pret saviem rietumiem. Liela daļa no tā ir drīzāk uztvere nekā realitāte, taču Krievija joprojām ir iegrimusi savā propagandā, ka Rietumi rada mūžīgus draudus tās eksistencei. Patiesībā realitāte ir tāda, ka pats režīms, vairāk nekā tā pārvaldītā tauta, jūtas apdraudēts un ir gatava veikt visas nepieciešamās darbības, lai saglabātu sevi, lai kādas arī nebūtu sekas tās iedzīvotājiem.

Orbāna Ungārija un Fico Slovākija
Gan Ungārija, gan Slovākija ir izcēlušās Eiropas Savienības (ES) valstu vidū kā Krievijas un Vladimira Putina kara Ukrainā atbalstītājas, neskatoties uz to pausto uzticību ES. Tajā pašā laikā Krievija ir sniegusi atbalstu to attiecīgajiem režīmiem, ilgtermiņā kultivējot atkarību .Abu ES valstu vadība ir izvēlējusies ceļu uz neliberālu demokrātiju, kur varas centralizācija atvieglo Kremlim attiecības ar līdzīgi domājošiem partneriem. Ir zināms, ka šāds pārvaldības modelis degradējas uz tādu, kurā trūkst atbildības, kas noved pie korupcijas un sabiedrības nomelnošanas, kas viss ir redzams mūsdienu Krievijā.
Transparency International 2025.–2026. gada korupcijas uztveres indeksā (CPI) Viktora Orbāna Ungārija jau ceturto gadu pēc kārtas ir ierindota korumpētākās valsts Eiropas Savienībā (ES). Globālā mērogā tā pašlaik ieņem 84. vietu starp 182 CPI novērtētajām valstīm, joprojām labāk nekā Krievija, kas ieņem 157. vietu. Tomēr Orbāna 16 gadu ilgajā premjerministra amatā kopš 2010. gada , kad tā ierindojās 50. vietā no 178 valstīm, Ungārijas CPI statuss kā korumpētai valstij ir pastāvīgi pasliktinājies. Tās nepotisma, uzbrukumu preses brīvībai un nevalstiskajām organizācijām, tiesu iestāžu uzraudzības trūkuma un kopumā sliktās pārvaldības rādītāji ir bijuši nepielūdzami. Ungārija nepārprotami virzās Krievijas virzienā, pārejot no pašreizējās Orbāna neliberālās demokrātijas uz despotismu, kas pirmām kārtām atdarina Krieviju.

Parlamenta vēlēšanas ir paredzētas 12. aprīlī, un tajās tiks noteikts, vai Orbāns un viņa pro-putiniskā partija "Fidesz" paliks pie varas, vai arī viņa proeiropeiskais pretinieks Pēteris Maģārs un viņa partija "Tisza" pārņems kontroli valstī, kurā 57% pieaugušo šobrīd neuzticas vēlēšanu sistēmai. Vairāk nekā 42% ungāru atbalsta ES vadību, bet 29% atbalsta Krieviju. Orbāns savā kampaņā ir koncentrējis Ukrainas demonizāciju ar dīvainiem apgalvojumiem, ka tā rada drošības draudus Ungārijai, pat izrādot drošības pastiprināšanu kritiski svarīgajos enerģētikas infrastruktūras objektos, baidoties no nenovēršama uzbrukuma. Orbāns pat vainoja Ukrainu naftas piegādes pārtraukšanā Ungārijai pēc tam, kad Krievija janvāra beigās bombardēja kritiski svarīgo "Družba" cauruļvadu . Ukraina piedāvāja alternatīvas naftas piegādei pa savu Odesas-Brodi cauruļvadu vai jūras ceļu taču Orbāna režīms atteicās. Pretējā gadījumā Ukraina pieņēma ES piedāvājumu palīdzēt atjaunot smagi bojāto "Družba" cauruļvadu, taču Orbāna režīms to atkal noraidīja kā "politisku spēli", nepamatoti apgalvojot, ka Ukraina kaut kādā veidā bloķē Krievijas naftas transportēšanu.
Lai nesenāk izraisītu paniku, Orbāns apgalvoja par vēl vienu sazvērestību iznīcināt cauruļvadu, kas transportē Krievijas gāzi pāri Serbijas un Ungārijas robežai, norādot, ka aiz operācijas stāv Ukraina. Apgalvojums tika atspēkots kā viltus karoga shēma, kuras mērķis bija aizkavēt gaidāmās vēlēšanas. Tika pieminēta arī iespējama Krievijas un Serbijas saistība ar operāciju, lai atbalstītu Orbāna plānu.
Tāpat kā citviet Eiropā un pasaulē, Krievija ir iejaukusies Ungārijas vēlēšanās, atbalstot Orbānu. Tā pat ir ierosinājusi izsmalcinātu plānu sarīkot atentātu pret Orbānu, lai pievērstu lielāku uzmanību viņa apgalvojumiem, ka Ukraina ir naidīga pret viņu, viņa ģimeni un valsts drošību. Ar Kremli saistīta aģentūra, kas prasmīgi vadīja ietekmes operācijas, izstrādāja plānu, kā pārpludināt Ungārijas sociālos medijus ar vēstījumiem, kas Orbāna opozīcijas līderi attēlotu kā ES marioneti. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests pat paziņoja, ka tā rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Eiropas Komisija sadarbojas ar Ukrainu pie plāna režīma maiņai Ungārijā.

Neskatoties uz šo aktivitāti, aptaujas liecina, ka Maģāra partija "Tisa" ir palielinājusi plaisu pār Orbāna partiju "Fidesz", iegūstot 56% pret 37% pārsvaru. Cita nesen veikta aptauja liecināja, ka 65% vēlētāju, kas jaunāki par 30 gadiem, plāno balsot par 45 gadus veco Maģāru, savukārt tikai 14% atbalstīja 62 gadus veco Orbānu. Maģārs ir kritizējis Orbāna pieķeršanos Putinam un Krievijai un norādījis, ka viņš ieņemtu pragmatiskāku pieeju, kas uzsver Ungārijas suverenitāti un atdalīšanos no Krievijas iekšējām lietām. Šajā tēmā Maģārs ir pieminējis Ungārijas 1956. gada revolūcijas , kas izaicināja Padomju Krievijas represijas Varšavas pakta gadu tumsā. Viņš ir kritizējis Orbānu par šīs atmiņas nodevību un pakļaušanos tagad ļoti līdzīgam Krievijas režīmam, kas cenšas padarīt Ungāriju par vēl vienu atkarību, līdzīgu Baltkrievijai.
Tas atklāj nesenās apsūdzības par Orbāna režīma darbību kā ilggadēju Krievijas izlūkdienesta aģentu, apgalvojot, ka viņš ir dalījies ES apspriežu ar Kremli. Līdzīgas bažas bija pietiekamas , lai Bukarestes Deviņu valstu grupa, kas sastāv no NATO valstīm, kas veido alianses austrumu flangu, apsvērtu Ungārijas izslēgšanu no savas grupas, lai netiktu apdraudēti aizsardzības plāni, kas izstrādāti pret jebkādu Krievijas agresiju.
Slovākija ir saskārusies ar līdzīgu Krievijas iejaukšanos tās vēlēšanās, tostarp tajā, kas 2023. gadā atjaunoja pie varas koalīcijas valdības vadībā Robertu Fico. Attiecīgi Fico ir kritizējis ES sankcijas pret Krieviju, atcēlis Slovākijas militāro palīdzību Ukrainai un iebildis pret gaidāmo ES palīdzību. Viņš arī piekrita Putinam, ka Ukrainai nevajadzētu kļūt par NATO dalībvalsti. Tāpat kā Ungārija, arī Slovākija Fico vadībā kļuva atkarīgāka no Krievijas enerģijas jomā, apgrūtinot diversifikāciju no šī avota . Kodoldegviela no Krievijas nodrošina 60% no valsts elektroenerģijas, un 50% no Slovākijas dabasgāzes pa cauruļvadu tiek piegādāti no Krievijas. Slovnaft naftas pārstrādes rūpnīca ir paredzēta Krievijas jēlnaftas pārstrādei, taču pašlaik tā tiek pārveidota, lai pārstrādātu nekrieviskas alternatīvas, lai izvairītos no turpmākām ekonomiskām grūtībām starptautisko sankciju dēļ.
Kremļa 1968. gada iebrukums Čehoslovākijā un īpaši Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā joprojām ir galvenā tēma debatēs par Slovākijas ārpolitiku. Krievijas kara Ukrainā jautājums ir polarizējis diskusijas par suverenitātes tēmu un Krievijas ietekmes jēdzienu pašā Slovākijā. Tas savukārt ir palielinājis bažas par Fico pakļaušanos Putinam, apsūdzot viņu Slovākijas nacionālo interešu un tās attiecību ar ES nodevībā, tostarp Slovākijas opozīcijas paziņojumus par nodevību. Viņš vairākkārt ir ticis pārmests par Krievijas propagandas veicināšanu.
Parlamenta vēlēšanas Slovākijā notiks 2027. gadā, jo tautas opozīcija Fico režīmam ir pieaugusi ekonomisko un ārpolitikas jautājumu dēļ, un neuzticība viņam pieaugusi līdz 62% tikai pēc gada amatā. Līdzīgi kā Orbāna Ungārijā, arī Slovākijas patēriņa cenu indekss ir pasliktinājies par 14 vietām, ierindojot to 61. vietā starp 180 valstīm tikai 2,5 gadu laikā. Tikai ES kontekstā Slovākijas korupcijas rādītājs tagad ir tikai divas vietas virs Ungārijas, kas atrodas zemāk. Nojaušot šo lejupejošo spirāli, sabiedrības noskaņojums varētu ietekmēt 2026. gada martā ziņotos vēlēšanu modeļus, kas liecināja, ka opozīcija, partija "Progresīvā Slovākija" un partija "Smer" tagad ir neizšķirti.
Krievijas ekonomikas atjauninājums
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Krievija ir guvusi labumu no globālās enerģētikas krīzes, ko izraisīja Irānas Hormuza šauruma slēgšana un no tā izrietošais naftas un gāzes cenu kāpums. Tika lēsts, ka Krievija saņems 8,5 miljardus ASV dolāru ieņēmumu mēnesī pēc tam, kad Urālu jēlnaftas cena drīz pēc tam divkāršojās līdz 90 ASV dolāriem par barelu, lai gan laika gaitā cena ir vēl vairāk pieaugusi līdz pašreizējam līmenim 121 ASV dolāram par barelu . Eiropas sankcijas un cenu ierobežojumi kļuva mazāk efektīvi pēc sankciju pielāgošanas un pagaidu atcelšanas, lai uzlabotu globālo piegādi . ES pakāpeniski pārtrauc Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no Eiropas, lai gan to varētu pārvarēt, ja tirgū vairs nebūtu šīs globāli tirgotās preces pārprodukcijas. Irānas nesenā Kataras LNG iekārtas bombardēšana, kas piegādāja gandrīz 17% no pasaules jaudas, varētu tikt ņemta vērā aprēķinos, lai gan vairāk nekā 80% no tās parasti nonāk Āzijas tirgos .
Stabilākā un mierīgākā tirdzniecības attiecību pasaulē Krievija būtu gatava maksimāli izmantot situāciju, jo tās fosilā kurināmā resursi ir ievērojami. Tā satur aptuveni 25% no pasaules kopējām dabasgāzes rezervēm, un tā ir otra lielākā dabasgāzes ražotāja. Naftas rezerves tiek lēstas aptuveni 80 miljardu barelu apmērā, kas ierindo Krieviju starp trim lielākajiem jēlnaftas ražotājiem un veido 14% no pasaules piegādes. Ogļu rezerves ir pietiekamas, lai ieņemtu otro vietu pasaulē. Šie skaitļi izskaidro Krievijas atkarību no fosilā kurināmā eksporta kā galvenā bagātības avota, kas veido 30% līdz 50% no federālā budžeta un veido 15% līdz 20% no tās IKP.
Tomēr pasaule Krievijai ir kļuvusi sarežģītāka kopš tās iebrukuma Ukrainā. Pirms kara Irānā Krievijas ekonomika uzrādīja ievērojamu lejupslīdi, ko galvenokārt izraisīja starptautiskās sankcijas pret tās fosilā kurināmā eksportu, pieaugošā ēnu tankkuģu flotes konfiskācija un Ukrainas iznīcināšanas kampaņa, kas vērsta pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, noliktavām, cauruļvadiem, ostām un tankkuģiem. Pēdējā sākās 2022. gadā, bet ievērojami pieauga 2025. gadā, pieaugot par 48% salīdzinājumā ar 2024. gadu un izraisot gandrīz 20% naftas pārstrādes jaudas. Aptuveni 60% Ukrainas triecienu ir veikuši vietēji ražoti Fire Point FP-1 droni ar gandrīz 1000 jūdžu darbības rādiusu. Ukrainas jaunās FP-5 Flamingo spārnotās raķetes ar it kā pārsniedz 1000 jūdzes un pārvadā 2500 mārciņu smagu kaujas galviņu ieradās karadarbības zonā 2025. gada augusta vidū.
ES valstis Krievijas tankkuģu konfiskāciju, izmantojot viltotus dokumentus, lai apietu naftas cenu ierobežojumus. Nesenās darbības martā un aprīlī veica Beļģijaun Zviedrija. Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija ir veikušas pastiprinātas novērošanas operācijas pēc tam, kad Rietumvalstis 2025. gadā. Sākot ar 2026. gadu, ASV vien ir konfiscējušas vismaz septiņus kuģus, galvenokārt Karību jūras reģionā un Ziemeļatlantijā.
Papildus kuģu sagrābšanai Ukraina ir iesaistījusies fiziskos uzbrukumos Melnajā un Vidusjūrā , kā arī Atlantijas okeānā .Aptuveni 200 Ukrainas virsnieki un speciālisti pašlaik ir izvietoti Lībijā, ieņemot bāzi, ko valsts viņiem piešķīrusi Vidusjūras satiksmes uzraudzībai un it kā gaisa un jūras dronu palaišanai pret jebkuru no Krievijas ēnu flotes tankkuģiem.
Karš Irānā ir pamudinājis Ukrainu saasināt uzbrukumus Krievijas fosilā kurināmā eksportam , īpašu uzsvaru liekot uz tās ostu iekārtām . Milzīgais Novatek naftas ķīmijas komplekss ir nozīmīga gāzes kondensāta frakcionēšanas iekārta un pārkraušanas mezgls, kas atrodas netālu no Ustjlugas ostas Somu līcī, aptuveni 70 jūdzes uz rietumiem no Sanktpēterburgas. Tur gāzes kondensāts tiek pārstrādāts reaktīvo degvielu un ligroīnu, kā arī citus produktus. Ostā parasti katru dienu tiek pārkrauti aptuveni 700 000 barelu naftas eksportam. Kompleksu 25., 27. un 29. martā uzbruka Ukrainas droni , iznīcinot pārstrādes iekārtas, tostarp kritiski svarīgu gāzes kondensāta frakcionēšanas torni, uzglabāšanas tvertnes un iekraušanas iekārtas, izraisot darbības apturēšanu.

Vēl viens liels naftas terminālis un ostas iekārta Somu līcī atrodas Primorskā, kas atrodas 67 jūdzes uz ziemeļrietumiem no Sanktpēterburgas. Līdzīgs uzbrukums tai tika veikts 23., 25. un 27. martā. Ostā katru dienu tiek pārkrauts aptuveni viens miljons barelu jēlnaftas un 300 000 barelu dīzeļdegvielas. Saskaņā ar satelītattēliem vairākas degvielas uzglabāšanas tvertnes tika aizdedzinātas, kā rezultātā tika apturētas naftas iekraušanas operācijas . Darbības traucējumi abās ostās izraisīja aptuveni 40 Krievijas ēnu flotes tankkuģu iesprūšanu Somu līcī un naftas eksporta samazināšanos par vismaz 40 % jeb aptuveni 2 miljoniem barelu dienā. Tas ir kompensējis Krievijas gūtos ieguvumus, ASV daļēji atceļot naftas sankcijas.
Zelta cena ir kritusies vairāk nekā par 15 %, jo karš Irānā ir saasinājies, un šis process var turpināt pasliktināties, pieaugot naftas cenai. Jemenā esošie hūsu kaujinieki ir atgriezušies pie Izraēlas mērķtiecīgas izmantošanas un var atkal apdraudēt tankkuģu kustību gar 18 jūdžu plato Bab-el-Mandeb šaurumu starp Sarkano jūru un Adenas līci. Tas notiek laikā, kad Saūda Arābija nesen pabeidza savu Austrumu-Rietumu naftas cauruļvadu uz Janbu ostu Sarkanajā jūrā, lai izvairītos no turpmākām problēmām Hormuza šaurumā. Kara saasināšanās, ko iezīmē Irānas mērķtiecīga rīcība pret enerģētikas infrastruktūru Persijas līča valstīs, paildzinās globālo krīzi un tādējādi mudinās Ukrainu turpināt Krievijas fosilā kurināmā ražošanas infrastruktūras un eksporta nozares demontāžu. Šie apstākļi var turpināt samazināt zelta cenas nenoteiktu laiku un nopietni samazināt Krievijas Nacionālo bagātības fondu (NWF), piespiežot to pārdot vairāk zelta rezervju, lai segtu pieaugošo budžeta deficītu, kad tās likvīdie aktīvi jau ir samazinājušies līdz aptuveni 50 miljardiem ASV dolāru.
Naftas un gāzes ieņēmumi 2025. gadā bija samazinājušies līdz aptuveni 108 miljardiem ASV dolāru, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada, kas ir 32 miljardu ASV dolāru mazāk nekā Finanšu ministrijas prognoze. Pēdējo četru nedēļu laikā Ukrainas veiktie dziļie triecieni pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kuru mērķis ir naftas pārstrādes rūpnīcas, turpina samazināt ražošanas jaudu pat pirms to sasniegšanas ostās. Uzbrukumi tādiem attāliem objektiem kā Novo-Ufimsky pārstrādes rūpnīca (900 jūdzes), Novokuibiševskas pārstrādes rūpnīca (560 jūdzes), Kiriši pārstrādes rūpnīca (500 jūdzes), NORSI pārstrādes rūpnīca (500 jūdzes) un Afipsky pārstrādes rūpnīca (250 jūdzes), kā arī citi, ir apstiprinājuši Krievijas pastāvīgo ievainojamību šo aktīvu nodrošināšanā.

Ukrainas gaisa spēku kampaņas pret naftas rūpniecību rezultāti , jo īpaši, ir liedzuši Krievijai izmantot to, kas pašreizējās naftas krīzes laikā tika uzskatīts par ievērojamu ieguvumu tās ekonomikai. Krievijas naftas nodokļu ieņēmumi 2026. gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 48 %, bet kopējie naftas un gāzes ieņēmumi samazinājās par gandrīz 43 %. Nepieciešamā sezonālā naftas pārstrādes rūpnīcu apkope arī ir veicinājusi pastāvīgo ražošanas problēmu.
Krievijas budžeta deficīts 2026. gada janvārī un februārī jau bija sasniedzis 90 % no visam gadam prognozētā. Janvārī Kremlis palielināja pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 2 % līdz 22 %, piespiežot mazos un vidējos uzņēmumus vairāk iemaksāt Kremļa budžetā. Putins ir solījis turpināt cīnīties par lielāku teritoriju iekarošanu Ukrainas austrumos un tagad ir pieprasījis saviem oligarhiem ziedot atbilstošas summas NWF, kas vēl vairāk liecina par pastāvīgām bažām par deficītu.
Krievijas kara centienu jaunākā informācija
Krievijas pavasara ofensīva līdz šim ir bijusi nenozīmīga. 2025. gada beigās tā zaudēja piekļuvi Starlink termināļiem, savukārt pats Kremlis nolēma pārtraukt piekļuvi populārajai sociālo mediju platformai Telegram. Tas radīja plašas komunikācijas problēmas, palēninot Krievijas virzību uz priekšu Ukrainā. 2025. gada beigās Ukraina atguva vairāk nekā 70 kvadrātjūdzes teritorijas Kupjanskas virzienā Harkivas apgabalā. 2026. gada sākumā tā atbrīvoja vairāk nekā 150 kvadrātjūdzes teritorijas Doņeckas un Zaporožjes apgabalu dienvidos. Tas ir piespiedis krievus piešķirt resursus neparedzētām operācijām, īpaši dienvidos, kur Ukrainas virzība uz priekšu varētu apdraudēt Krievijas kontroli pār sauszemes tiltu uz Krimu.
Kremļa izmisuma stāvoklis ir tāds, ka tas tagad ķeras pie prasības , lai Ukrainas spēki vienkārši atkāptos no Doņeckas apgabala vai saskartos ar kāda veida militāriem draudiem, ar kādiem iepriekšējo četru gadu laikā vēl nav saskārušies. Šie draudi rodas laikā, kad krievu nacionālisti un blogeri sēro par savu armijas neveiksmēm kaujas laukā, daži aicinot izbeigt karu. Papildus teritorijas zaudēšanai Ukrainā martā, Krievijas armija turpina cieš lielus zaudējumus - vairāk nekā 89 000 upuru 2026. gada pirmajā ceturksnī. Tas seko aptuveni 415 000 upuru visā 2025. gadā, vidēji 35 000 mēnesī. 2026. gada marta upuru skaits, kas pārsniedz 35 000, galvenokārt saistīts ar bezpilota lidaparātu un artilērijas triecieniem, atkal liecina par Krievijas karaspēka nepielūdzamo izsīkumu.
Šie ir nepanesami zaudējumi, kuru segšanai ar ierastajiem brīvprātīgajiem līdzekļiem nepietiek . Tiešai militārai mobilizācijai Krievijā trūkst tautas atbalsta , kā tika atzīmēts pēc Kremļa daļējās mobilizācijas 2022. gada septembrī. Šis solis noveda pie masveida jauniešu aizplūšanas un tūkstošiem arestu pēc plašiem protestiem . Pēc tam Kremlis galvenokārt pievērsās etnisko minoritāšu iedzīvotājiem attālākos Krievijas Federācijas (KF) reģionos, pievilinot rekrūšus ar augstām algām un pabalstiem ģimenēm. Šķiet, ka tas ir beidzies pēc nesamērīgi liela skaita šo etnisko kopienu locekļu nāves, liekot Kremlim ieviest jaunu piespiedu slēptas mobilizācijas shēmu , pieprasot piedalīties vidējiem un lieliem uzņēmumiem KF. Tagad tiem tiek prasīts atlasīt noteiktu skaitu darbinieku, kas atbilst uzņēmuma lielumam, lai parakstītu militārā dienesta līgumus. Tādā veidā vaina par tās arvien nepopulārāko karu tiek novelta uz uzņēmumiem, nevis valdību.
Ārvalstu pilsoņu vervēšana Krievijas armijā notiek kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, un arī šī pieeja tagad ir kļuvusi problemātiska. Šie rekrūši bieži nāk no nabadzīgām kopienām Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Centrālāzijā un Dienvidāzijā, kā arī Latīņamerikā. Tas parasti ir noticis ar nepatiesiem ieganstiem, solot darbu civilā darbā un paātrinātu pilsonības iegūšanu. Šis process ātri vien pārtapa piespiedu metodēs , lai piespiestu šīs jaunpienācējas personas dienēt militārajā dienestā. Vairāk nekā 24 000 ārvalstu pilsoņu acīmredzot ir ievesti Krievijas armijā no 44 valstīm, izmantojot dažādus līdzekļus, un viņi bieži vien ir ievietoti priekšējos amatos frontes līnijās. No 11 157 rekrūtiem tikai no Centrālāzijas vairāk nekā 1400 (13 %) ir nogalināti, un no 751 Šrilankas iedzīvotāja 275 (37 %), kas nav pazīstami ar Ukrainas dažkārt bargajām ziemām, ir gājuši bojā.
Starptautiskā sabiedrība ir reaģējusi uz šīm neētiskajām darbībām, jo skandāls ir pamodinājis Āfrikas, Āzijasun Latīņamerikas apzināšanos, ka Krievijas karš vairs nav attāla ģeopolitiska problēma. Tāpēc Krievijas ārējais tirgus samazināsies, jo valstis uzsāks tiesiskas darbības, lai ierobežotu vai sauktu pie atbildības tās to iestāžu struktūrvienības, kas iesaistītas šajā apkaunojošajā darbā. Viss šis pasākums ir tikai devis vēl vienu iemeslu, lai lielākā daļa valstu neuzticētos Krievijai. Tomēr Kremlim satraucošāks būs sarūkošais personāla vervēšanas iespēju skaits, jo Krievijas sabiedrība ir pārāk labi atzinusi zaudējumus kaujas laukā.
Krievijas sauszemes un gaisa bruņojuma zaudējumi no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 30. martam tagad ietver 11 824 tankus, 24 317 bruņumašīnas, 39 049 artilērijas sistēmas, 1337 pretgaisa aizsardzības sistēmas, 435 fiksēto spārnu lidmašīnas un 350 helikopterus. Uzbrukumi Krievijas stratēģiskajiem objektiem Krimā, kas tiek izmantoti, lai palaistu gaisa munīciju uz Ukrainu, ir turpinājušies ar nesen notikušo uzbrukumu Kirovskes lidlaukam, kurā tika iznīcināta AN-72P transporta un patruļlidmašīna, P-37 Mech mobilā radara stacija un četri augstas vērtības Orion trieciena un izlūkošanas bezpilota lidaparāti. Divas dienas iepriekš avarēja transporta lidmašīna AN-26, nogalinot 29 personāla locekļus, tostarp ģenerālleitnantu Oleksandru Otroščenko, tādējādi kopējais Krievijas ģenerāļu skaits, kas nogalināts kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, sasniedz vismaz 20.
Aprīļa sākumā virs Krimas tika zaudēti arī gan iznīcinātājs Su-30SM , gan iznīcinātājs bumbvedējs Su-34 . Iepriekšējais Su-34 tika notriekts virs Melnās jūras janvāra beigās. Tajā pašā laika posmā attiecīgi Doņeckas un Luhanskas apgabalos tika iznīcinātas Tor-M2 virszemes-gaisa raķešu (SAM) sistēmas un Buk-M3 SAM sistēmas . Pretgaisa aizsardzības sistēmas ir bijušas Ukrainas triecienu galvenais mērķis visa kara laikā, lai izmantotu turpmākos sauszemes un gaisa uzbrukumus gan Ukrainas austrumos, gan Krimā. Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu iznīcināšanas apmērs ir pieaudzis ar 492 triecieniem astoņu mēnešu laikā no 2025. gada jūnija līdz 2026. gada februārim, kā arī simtiem uzbrukumu atbalsta elementiem, piemēram, elektroniskās karadarbības iekārtām, vadības sistēmām un raķešu vienībām. Šī stratēģija atklāj dziļāk izvietotas vietas, kas ir svarīgas ne tikai Krievijas armijai kara īstenošanai, piemēram, tiltus, dzelzceļa mezglus un munīcijas rūpnīcas, bet arī tās, kas ir kritiski svarīgas tās finansiālajam atbalstam karam, jo īpaši tās fosilā kurināmā rūpniecībai.

Epilogs
Pareizas demokrātijas ietver strīdus starp ievēlētiem tautas pārstāvjiem, kuri ir apņēmušies nodrošināt taisnīgu un līdzsvarotu pārvaldību. Domstarpības var novest pie neērtiem kompromisiem un nepilnībām, lai saprātīgi risinājumi gūtu virsroku vairākumam. Iesaistīšanās ārvalstu karos dažkārt notiek ideoloģisku iemeslu dēļ, kad tiek pieļautas acīmredzamas netaisnības, kuras nevar pieļaut. Pirms šādu darbību veikšanas ir jāpabeidz apspriedes starp tautas pārstāvjiem un valsts izpildvaru. Kad demokrātijas disciplinē sevi pieņemt šādus rīcības noteikumus, ko vada konstitucionālas kontroles un līdzsvara sistēmas, valstis plaukst un turpina augt.
Pretēji ir autoritāriem režīmiem, kur centralizēta izpildvara tiek saglabāta tādā mērā, ka viņu tautas tiesības un brīvības aizstāj drošības maldi. Tie bieži vien gadu desmitiem pārdzīvo arvien represīvāku politiku, lai apspiestu vēlmi pēc individuālās pašizpausmes. Tie maz vai nemaz nemeklē padomu, bet gan pieprasa lojalitāti augstāk par jebkuru citu īpašību. Tie dažkārt meklē konfliktus ar citām tautām nevis tāpēc, lai labotu netaisnības, bet gan lai izmantotu iespējas, un vienmēr bez nepieciešamās vīzijas, lai izprastu savu rīcību sekas. Tie rada postu un ciešanas gan savai tautai, gan citu tautu tautai. Galu galā viņi cieš neveiksmi un atstāj savas valstis kaunā par notikušo. Šis ir bijis Krievijas stāsts, kas atkārtojas atkārtoti.
Autortiesības @Kost Elisevich, MD, PhD 2026. Visas tiesības aizsargātas. Jebkura šī satura nelikumīga reproducēšana novedīs pie tūlītējas tiesvedības.