Orbāns un populisms Eiropā

Tieši pāri robežai no Igaunijas, Krievijas teritorijā, atrodas ļoti labi redzama zīme ar vienkāršu paziņojumu: "Krievija nepazīst robežas" – raksturīgi krieviska pašapmierinātība, kuras mērķis ir iebiedēt mazāku nāciju, kas stingri atbalsta Ukrainu tās pašreizējā karā ar Krieviju; karā, ar kuru Krievija ir skaidri parādījusi, ka tā nerespektē suverēnu valstu robežas. Tā ir kā brīdinājums jebkurai valstij tās tuvumā – Baltijas valstīm, Somijai, Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Rumānijai, Moldovai, Kazahstānai, Azerbaidžānai, Armēnijai, Gruzijai. … Vairāk par Orbānu un populismu Eiropā

Pretošanās kara finansēšana 2022.–2024. gadā

Vairāki Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Pārstāvju palātas locekļi iebilst pret uzskatu, ka Ukrainai ir nepieciešams viņu atbalsts tās pretošanās karā pret Krieviju, it kā apgalvojot, ka līdz šim ir nodrošināts pietiekami daudz, lai budžeta prioritātes būtu jāvirza citur, vienlaikus bez pamatojuma atkārtojot stāstu, ka palīdzības sadale Ukrainai ir bijusi nepareizi pārvaldīta un šajā procesā ir izšķērdēta liela daļa līdzekļu. Argumenti ir nepatiesi, ne vairāk kā mākslīgi politiski paziņojumi, kas demonstrē dziļu nezināšanu par viņu ierosinātās bezdarbības globālajām sekām. … Vairāk Pretošanās kara finansēšana 2022.–2024. gadā

Putins, Latīņamerika, hibrīdkarš un ASV robeža

Tiem, kas domā, ka Vladimira Putina Krievijai un viņa karam Ukrainā ir maz sakara ar iekšpolitisko situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), un kas līdzīgi maz pievērš uzmanību viņa režīma ietekmei Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Latīņamerikā, jo tā šķiet maznozīmīga viņiem pašiem vai pasaulei kopumā, ir pienācis laiks pārdomāt. Kopš Otrā pasaules kara beigām Krievija ir bijusi konfliktā ar ASV, cīnoties par globālām priekšrocībām gan militāri, gan ģeopolitiski. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sabrukums 1991. gadā uz laiku apturēja šo konfliktu līdz Putina nākšanai pie varas 2000. gadā. Sekoja autoritāra režīma atjaunošana ar nolūku atjaunot sava veida pagātnes Krievijas impērijas kopiju. Šajā procesā Putins ir ieguvis apsūdzēta starptautiska noziedznieka reputāciju un demonstrējis pasaulei savu neievērošanu pret likuma varu un cilvēku labklājību. Putina rīcība pasaules arēnā ir pielīdzināma virknei zvērību, kas pastrādātas viņa paša Krievijā, Čečenijas Republikā un Gruzijas, Sīrijas un tagad arī Ukrainas valstīs. … Vairāk Putins, Latīņamerika, hibrīdkarš un ASV robeža

Vietējais Putins (2. daļa)

Totalitāra režīma darbības uztvere pilnībā koncentrējas uz tā vadītāju. Gan panākumi, gan neveiksmes galu galā nonāk pie šī vadītāja, lai sniegtu zināmu ieskatu par to, vai pakļaušanās izmaksas bija individuālo un sabiedrības brīvību upurēšanas vērtas. Ja ir pietiekami daudz laika, šīm īpašībām uzkrājoties vēstures bilancē, no ārpuses un iekšēji tiek pieņemts lēmums par to, vai vēsture uzsmaida šim vadītājam un attiecīgi attiecīgajai līdzdalīgajai tautai, vai arī novēršas ar riebumu. Raugoties no ārpuses, Vladimira Putina Krieviju lielākā daļa valstu tagad atzīst par karojošu un draudīgu, bezcilvēcīgu un neuzticamu. No iekšpuses, ar savu pašreizējo trajektoriju, tā ir lemta kļūt par neveiksmīgu valsti, ko piesārņo iedzimta un neatņemama korupcija un kas nespēj pienācīgi nodrošināt pamatpakalpojumus, kas nepieciešami vairākām tās plašajām teritorijām. Pēc vairāk nekā 20 gadiem Putina vadība ir sagādājusi kaunu Krievijai, tās iedzīvotājiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kas turpinās vajāt valsti nākamajās paaudzēs. Ir pienācis laiks paskatīties uz Putina Krieviju no iekšienes. … Vairāk iekšpolitikas Putins (2. daļa)

Vietējais Putins (1. daļa)

Pēdējā gadsimta laikā Krievijas līderi, izņemot vienu, ir centušies sevi parādīt savas valdības un tautas priekšā ar to, cik labi viņi ir risinājuši konfliktus ar Rietumiem. Vienkāršāk sakot, viņi ir palikuši uzticīgi uzskatam, ka militārā un globālā teritoriālā dominance pār Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) ir vissvarīgākā, jo viņi maldīgi uztver sacensību pēc varas, kas pārāk bieži atstāj novārtā savu tautas labklājību. Autoritāra vadība padomju komunistiskas valsts aizsegā, koncentrējoties uz militāri rūpnieciskās varas pieaugumu, galu galā izraisīja viņu režīma ekonomisko bojāeju un līdz ar to arī Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sabrukumu. Tas pats notiks arī šajā gadsimtā. … Vairāk par Putinu iekšpolitikā (1. daļa)

Putina plāni attiecībā uz impēriju pretstatā Putina bailēm no NATO ielaušanās

Pēdējā gada laikā ir publicētas vairākas esejas par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) rīcību, kas veicināja Vladimira Putina lēmumu iebrukt Ukrainā, suverēnā valstī, mēģinot pārņemt tās valdības varu, acīmredzami cenšoties novērst tās asimilāciju NATO. Būtībā tieši NATO pakāpeniskā un apzinātā iejaukšanās Krievijā bija lietas būtība. Tomēr Putina deklarētais mērķis bija denacificēt un demilitarizēt Ukrainu, jo viņš to uzskatīja par draudu Krievijai un visiem etniskajiem krieviem Ukrainā. Mēs vēl neesam redzējuši skaidru argumentu, kas attaisnotu apsūdzību un sekojošās darbības, kas nekauninātu viņa režīmu un Krieviju lielākās daļas pasaules priekšā. … Vairāk Putina nodomu attiecībā uz impēriju pret Putina bailēm no NATO iejaukšanās

Lukašenko pret Baltkrieviju

Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievijas diktators un šķietami lepns par to, nāca pie varas kā tās pirmais prezidents 1994. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma trīs gadus iepriekš. Būdams patiess vecā padomju režīma sekotājs, viņš saglabāja valsts īpašumā galvenās rūpniecības nozares un ieguva tiesības atlaist parlamentu, pakāpeniski nostiprinot savu ļoti centralizēto varu līdz 1996. gadam. Krievu valodai tika piešķirts līdzvērtīgs statuss baltkrievu valodai, un iepriekš izveidotās ekonomiskās saites ar Krieviju tika nostiprinātas, abām valstīm 1996. gadā izveidojot Sadraudzību. Pēdējā ar līguma parakstīšanu 1999. gadā pārtapa par Krievijas un Baltkrievijas savienības valsti. Šī savienības valsts formalizēja abu valstu ekonomiku integrāciju, kurai tika pievienotas arī gan izlūkdienesti, gan aizsardzības dienesti. Acīmredzot, daudz vājākā no abām valstīm, Baltkrievija, šajā vienošanās ietvaros iegūtu gan finansiālu, gan militāru drošību. Tomēr process Lukašenko nebija gluds. … Vairāk Lukašenko pret Baltkrieviju