Krievija un tās izstāšanās no Apvienoto Nāciju Organizācijas

Kā gan negodīga valsts joprojām ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, vienlaikus turpinot pārkāpt hartu, kuru tā ir parakstījusi? Krievijas rīcība tikai pēdējās desmitgades laikā ir parādījusi tās vēlmi iebrukt kaimiņvalstīs, viltus veidā aizstāvot savu tautu vai apgalvojot, ka tiecas pēc maldinoša irredentisma mērķa atgūt teritoriju, kas, iespējams, vispār nepiederēja tai. Tas atgādina Hitlera gājienu uz Reinzemi un Sudetu zemi pirms Otrā pasaules kara sākuma vai Staļina ieņemšanu Baltijas valstīs 1940. gadā. Krievijas standarta aizstāvība šajos jautājumos ir bijusi uzmanības novēršana, apgalvojot par līdzīgiem agresijas aktiem no citu valstu, īpaši Amerikas Savienoto Valstu, puses, lai gan arguments šeit dažkārt ir diezgan saspringts pret autoritāra režīma atklāto un nekaunīgo agresiju. Turklāt, kā norādījis amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders, Amerikas Savienotās Valstis atzīst savas kļūdas un kļūdas un atklāti izvirza šādas problēmas, savukārt Krievija, šķiet, tikai redz, kā tā var izsprukt nesodītu, lai sasniegtu savus mērķus un virzītos uz priekšu.

Standarta globālās reakcijas uz šo rīcību ir bijušas ekonomiskās sankcijas, kas vērstas pret banku, rūpniecības un līdzdalīgām ievērojamām personām, un, kā Ukrainas gadījumā, militārs atbalsts. Daži baidās, ka Krievijas atbildes reakcijas kavē šādus centienus, radot savstarpēju ietekmi uz viņu pašu ekonomiku, piemēram, enerģētikas šantāžas draudi. Tomēr divas globālas aģentūras joprojām ir lielā mērā neatkarīgas no šādām atriebības darbībām – Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO). Pirmā ir sākusi izmeklēšanu ar sākotnējiem ziņojumiem, kas norāda uz "pamatotu iemeslu" uzskatīt, ka ir izdarīti noziegumi. ANO Ģenerālā asambleja ir paudusi savu neapmierinātību, nosodot Krievijas iebrukumu. Atbilde ir jēgpilna, taču tai nav paredzētās ietekmes uz vainīgo. Tas nav kaut kas tāds, ko Krievijas iedzīvotāji kopumā varētu uzskatīt par nopietnu. Savukārt Krievijas izslēgšana no ANO radītu pietiekami lielu sašutumu, lai tās pilsoņi saprastu, ka tā kļūst nebūtiska pasaules lietu kontekstā – doma, kas nesaskan ar Krievijas šovinismu. Kriminālvajāšana viņiem problēmu ļoti saasinātu. Patiešām, šķiet, ka ir jāņem vērā vairākas zvērības.

Tātad, atgriezīsimies pie iepriekšējās versijas. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti stājās spēkā 1945. gada jūnijā, un Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) kļuva par tās dalībnieci tā paša gada oktobrī, pievienojot savu piekrišanu Statūtu preambulai.

"glābt nākamās paaudzes no kara posta, kas divas reizes mūsu dzīves laikā ir sagādājis cilvēcei neizsakāmas ciešanas, un no jauna apliecināt ticību cilvēka pamattiesībām, cilvēka cieņai un vērtībai, vīriešu un sieviešu, kā arī lielu un mazu valstu vienlīdzīgām tiesībām, un radīt apstākļus, kuros var saglabāt taisnīgumu un cieņu pret saistībām, kas izriet no līgumiem un citiem starptautisko tiesību avotiem, un veicināt sociālo progresu un labākus dzīves standartus lielākā brīvībā."

Lai gan ANO Statūtos bija iekļauts noteikums par valsts izslēgšanu no dalības ANO, tajā fatāli tika norādīts, ka to var darīt tikai ar Drošības padomes ieteikumu, kurā Krievija ir pastāvīgā locekle un kurai ir veto tiesības. Statūtu 6. pantā teikts:

"Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, kas pastāvīgi pārkāpj šajā Hartā ietvertos principus, Ģenerālā Asambleja var izslēgt no Organizācijas pēc Drošības padomes ieteikuma."

Ukraina 1991. gada 24. septembrī pasludināja sevi par neatkarīgu demokrātisku valsti, un tās konstitūcijā bija noteikts, ka suverēnas Ukrainas teritorija ir “neatņemama un neaizskarama” un ka “tās teritorijā piemērojama tikai Ukrainas konstitūcija un likumi”. 1991. gada 1. decembrī notika tautas referendums par deklarācijas apstiprināšanu, 92% balsu nobalsojot par. Ironiski, ka 80% austrumu apgabalos Zaporožjē, Dņepropetrovskā, Doņeckā un Harkivā, kas tiek uzskatīts par rusificētu apgabalu, nobalsoja par neatkarību. Krimā 54% vairākums rīkojās tāpat. Gan ārējie, gan iekšējie novērotāji apliecināja referenduma norisi saskaņā ar pieņemtajiem demokrātijas principiem. Ukraina saglabāja savu dalībvalsts statusu ANO, un to attiecīgi atzina pasaules sabiedrība.

Nākamo trīs desmitgažu laikā Krievijas iejaukšanās Ukrainas politikā turpinājās, sasniedzot kulmināciju pēdējā desmitgadē. Tas izraisīja 2013.–2014. gada Maidana revolūciju, kuras laikā tika gāzts toreizējais prezidents Viktors Janukovičs, piespiežot viņu bēgt uz Krieviju, meklējot aizsardzību. Atklāta Krievijas atriebība sekoja ātri, kad Krimā iefiltrējās krievu paramilitārie darbinieki, kam sekoja nelikumīga aneksija pēc fiktīva plebiscīta. Padomju Savienības laikā un pirms tam Krievijas impērijas laikā labi iesakņojies rusifikācijas process Ukrainas austrumos ir turpinājies, izraisot separātistu kustību, ko veicina Krievijas retorika. Tagad, apgalvojot, ka nacistu režīms, ko vada Ukrainas ebrejs, apdraud etnisko krievu iedzīvotāju labklājību suverēnā valstī, Krievija ir izvēlējusies iebrukt tajā ar skaidru nodomu anektēt kādu tās daļu vai, iespējams, visu tās sauszemes masīvu.

Diskusijas par Krievijas pastāvīgās vietas ieņemšanas Drošības padomē leģitimitāti notiek jau pēdējos gados. Ir izteikts arguments, ka tās pašreizējā vieta padomē ir neaizskarama, lai gan ir notikusi jaunāka notikumu interpretācija, saskaņā ar kuru Krievijai tika atļauts ieņemt šo vietu, un tā met uz šo jautājumu vairāk nekā tikai ēnu.

1991. gada decembrī Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) beidza pastāvēt. Toreizējās Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) prezidents Boriss Jeļcins informēja ANO ģenerālsekretāru Havjeru Peresu de Kueljaru, ka KPFSR jeb Krievijas Federācija (RF) turpinās pastāvēt PSRS vietā. Viņam bija šķietams jaunizveidotās Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) atbalsts. 1991. gada Almati deklarācija apvienoja NVS 11 valstis (Azerbaidžāna, Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Krievijas Federācija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Ukraina), kas iepriekš bija PSRS sastāvdaļa. Tika panākta vienošanās, ka valstis paliks neatkarīgas viena no otras kā suverēnas vienības, "atzīstot un respektējot viena otras teritoriālo integritāti un esošo robežu neaizskaramību". Starp tām bija jāievēro vienlīdzības principi, neiejaucoties otras iekšējās lietās, tostarp neizmantojot spēku vai ekonomiskos spiediena līdzekļus. Lai gan Ukraina ratificēja izveides līgumu, tā neratificēja NVS hartu un izvēlējās nekļūt par pilntiesīgu dalībnieci, jo nepiekrita idejai, ka Krievijas Federācija kļūs par vienīgo PSRS juridisko pēcteci tās pārstāvniecībā ANO un kā pastāvīgā Drošības padomes locekle. Ukraina oficiāli pārtrauca savu dalību 2018. gadā. Tā turpināja patstāvīgi darboties kā ANO dalībvalsts.

NVS hartā bija ietverts noteikums, ka katrai valstij ir tiesības atteikties no kontroles pār jebkuriem tās rīcībā esošajiem kodolieročiem. Šajā sakarā Ukrainā tolaik atradās trešais lielākais kodolieroču arsenāls pasaulē. 1994. gada Budapeštas memorandā tā piekrita likvidēt visu savu militāro kodolieroču infrastruktūru, garantējot, ka tiks ievērota tās "neatkarība, suverenitāte un esošās robežas". Memorandu parakstīja Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste un Krievija.

Kā norādīts starptautiskajās institucionālajās tiesībās (H. G. Šermerss un N. M. Blokers, 6. izd ., 2018. gads), pamatojums Krievijas Federācijas ieņemšanai Drošības padomē, ko iepriekš ieņēma PSRS, šķiet pamatots tikai ar precedentu. Jebkurā leģitīmā starptautiskā organizācijā sašķēlušās valsts vietu var ieņemt pēctece, kas bija sākotnējās valsts lielākā sastāvdaļa. Joriss van de Rīts (Eiropas institūts) savā jautājuma pārskatā minēja vairākas situācijas, ko varētu ņemt par piemēriem. Viens no tiem bija Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas jautājums, ko 1992. gadā Serbija un Melnkalne pasludināja par bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas pēcteci pēc tam, kad atlikušās valstis - Slovēnija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina un Maķedonija - aizgāja no Savienības, lai kļūtu par neatkarīgām valstīm. Tomēr pastāvēja problēma. Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība tolaik atteicās atzīt Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku Serbijas iebrukuma Bosnijā un Hercegovinā (1992.–1995. gads) dēļ. Drošības padome noteica starptautiskas sankcijas pret Federatīvo Republiku, un ANO noraidīja prasību par mantojumu uz vietu, ko iepriekš ieņēma Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika. Federālā Republika beidzot tika uzņemta ANO 2000. gadā, un 2006. gadā Serbija un Melnkalne sadalījās kā neatkarīgas valstis, Serbijai pārņemot Federālās Republikas atbrīvoto vietu.

Runājot par KF, 1992. gada martā tika parakstīts Federācijas līgums starp Krieviju un 86 federālām vienībām tās teritorijā, no kurām 21 bija noteiktas kā republikas, lai atzītu vairākas etniskās atšķirības pašā KF un novērstu separātistu kustību destabilizāciju jaunajā nācijā. Divpusēji nolīgumi starp atsevišķām republikām un federālo valdību ļāva pirmajai iegūt zināmu varu iekšlietās, ārlietās un ekonomikā. Tomēr šie nolīgumi galu galā izzuda līdz ar Putina pakāpenisko varas centralizāciju, tāpēc līdz 2017. gadam KF faktiski pārstāja pastāvēt kā federācija. Neskatoties uz to, šķiet, ka lielākā daļa atzīst, ka atšķirības starp KF un Krieviju šķietami ir niecīgas. Tās rīcība gan NVS, gan ANO noteikto principu kontekstā, iespējams, apšauba tās leģitimitāti kā dalībvalstij nevienā no forumiem.

jus ad bellum nav pamatots ar savu klajo muļķību. Pats priekšstats par to, ka autentiska, demokrātiski vadīta valsts, ANO dibinātājvalsts, kas pēdējās trīsdesmitgades ir ievērojusi ANO principus, ir atteikusies no sava kodolieroču arsenāla un saglabājusi mieru ar kaimiņvalstīm, tagad ir nodēvēta par neonacistu nometni ar nodomu nodarīt ļaunumu saviem pilsoņiem un apdraudēt reģiona stabilitāti, ir apvainojums globālajam intelektam.

Tomass D. Grants (Lauterpahta Starptautisko tiesību centrs Kembridžas Universitātē), rakstot Eiropas Politikas Analīzes centrā (2022. gada 26. septembrī), izvirza argumentu, ka PSRS sabrukuma laikā Ukrainai būtu bijis tikpat piemēroti ieņemt PSRS Drošības padomes vietu, nevis Krievijas Federāciju. Patiešām, Ukraina tolaik iebilda pret šo procesu, atsakoties ratificēt NVS hartu, norādot uz plānu. Turklāt pastāv precedents, kad ANO noraida valsts uzņemšanu par neizprovocētu naidīgumu pret citu valsti, kā tas bija Bosnijas konflikta gadījumā. Ideja, ka pēc lielākas valsts sadalīšanas atlikušās valsts lielumam vajadzētu noteikt pirmās pēctecību privileģētā statusā tādā starptautiskā organizācijā kā ANO, apdraud visu šo procesu. Sekas ir acīmredzamas pašreizējā situācijā. Process prasa risinājumu. Vēl svarīgāk ir tas, ka ANO pašlaik saskaras ar dažām acīmredzamām izvēlēm.

Autortiesības @Kost Elisevich, MD, PhD 2022. Visas tiesības aizsargātas. Jebkura šī satura nelikumīga reproducēšana novedīs pie tūlītējas tiesvedības.


3 domas par "Krievija un tās izslēgšana no Apvienoto Nāciju Organizācijas"

  1. Kā Krievija var būt blēža, nevis ASV? Kopš Otrā pasaules kara ASV ir nogalinājušas 2 000 000 vjetnamiešu, 500 000 korejiešu, 1 000 000 irākiešu, 300 000 afgāņu, 500 000 jemeniešu, 400 000 somāliešu un citas personas.
    Kāpēc baltos liekuļus tas neuztrauc? Vai tāpēc, ka ASV upuri nav baltie?

    1. Nav nevienas nācijas, par kuru varētu teikt, ka tā būtu brīva no vainas pagātnes pārkāpumos, dažas acīmredzami vairāk nekā citas. Neviena nācija nav brīva no elementiem, kurus kāda sagrozīta loģika mudina ienīst citus, pat pastrādāt zvērības un mēģināt pārliecināt citus par savu mērķi. Reizēm nācijas vadība var tikt saukta pie atbildības par iesaistīšanos vai konflikta radīšanu ar imperiāliem nodomiem, lai nodarītu ļaunumu kaimiņam un pēc tam mēģinātu gūt no tā labumu. Šeit nav nekādu šaubu, jo vēsture ir bagāta ar šādiem stāstiem.

      Amerikas Savienotās Valstis iesaistās sarunā, bet ne jūsu minēto sagrozījumu un nepatiesu līdzvērtību dēļ. Tā ir viena no retajām valstīm, kas regulāri sevi pārbauda, ​​kā tas pienākas spēcīgai demokrātijai, atklāti norādot uz savām netaisnībām, ko tā vai citi ir konstatējuši. Tā saglabā šo disciplīnu, lai kļūtu labāka kā nācija. Savukārt autoritāra Krievija neredz iemeslu apšaubīt sevi par jebkādām netaisnībām. Krievija ir viena no retajām valstīm, kas to var, bet izvairās apgalvot par genocīdu kā daļu no sava repertuāra un tomēr turpinās to darīt bez mazākās uzmanības.

  2. Das ist ja dann keine Gemeinschaft mehr diese Vereinten Nationen sind nicht vereint in ihrem Sinne fürs jeweilige Volk zu arbeiten um weiterzukommen und gemeinsam Probleme angehen ! Russland sollte sofort diese Mitgliedschaft verlassen denn sie haben sich fûr eine neue Weltordnung ausgesprochen und sie setzten sie um und reformieren sich anderswo, um eigene Interessen zu verwirklichen! Diese Missgunst der Ukraine gegenüber ist mir ein Rätsel den sie haben sich in allen Punkten standhaft erwiesen und verlässlich ! Ein Land das sogar die englische Sprache im eigenen Land verbietet hat dort nichts zu suchen ! Prinzipiell gegen aller Vernunft wollen sie eine Macht darstellen die noch in Weiter Ferne liegt ! Da hat die Ukraine mehr Chancen Mitglied in der Europa Union Familie, zu einem tollem Land und Mitglied sich zu entwickeln! Russland dagegen hält sich nicht mal sn seine eigenen Regeln die werden angepasst zu ihrem jeweiligen Befinden ! Wenn man etwas hasst es fûr unwürdig hält und vernichten will weil angeblich keine Bedeutung dann sollten die hier sofort ausgeschlossen werden ! Sie brauchen uns nicht ist okay ! Vai brauca uz Krieviju?! Vai cepure Russland jemals gutes fûr die Weltgemeinschaft getan ? Nichts außer immer prinzipiell gegen alles und jeden sein der anders denkt ! Man sollte sie wirklich fragen was die dort wollen oder meinen tun zu können !' Russland stört mit voller Absicht den Frieden in Europe und der freien Welt , arī ist er Feind und kein Freund unseren Lebensstil gegenüber ! Vai suchen sie dann da und weshalb gewährt man ihnen den Vorstand ? Mit dieser aggressiven Halterung passt das doch nicht mehr ! Mitgliedschaft entziehen ! Der gesuchte Kriminelle W.Putin hat Russland in diese Lage gebracht und er wird weiter machen wenn man ihn nicht bald verhaftet !' Domit sind diese Vorsitzende Mittäter und sollten auch so behandelt werden ! Hitlers wurde auch gestoppt ! Doch vorher hatte er Millionen töten lassen ! Mit Unterstützung von Russland ! Widerspruch in sich das jetzt Nazis mit einem Z und ☠️ in der Ukraine Nazis jagt ?! Und sich nebenbei noch land einzuverleiben ?! Das ist ein no go !'Raus mit Russland sonst kann man diese Organization nicht mehr ernst nehmen !❣️🖖🌍☮️

Komentāri ir slēgti.