Vladimirs Putins turpina karu ar Ukrainu, veltīgi cerot uzvarēt konfliktā, kas netīši ir atklājis Krievijas vājās vietas un ievainojamību pasaulei. Krievijai zaudējot kontroli pār Krimu, piedzīvojot ievērojamus kājnieku, bruņojuma un teritorijas, vērojot gan fosilā kurināmā eksporta nozares izzušanu, gan lielu komercuzņēmumu sabrukumu, un vērojot, kā tās finanšu iestādes tagad seko šim piemēram, Putins izvēlas pievērst uzmanību hibrīdkara Eiropā, it kā cenšoties novērst uzmanību no savas neveiksmes Ukrainā. Krievijas rīcība pēdējā gadījumā ir kļuvusi tik atklāta, ka noliegšana izraisa tikai izsmieklu. Domājams, ka šīs pieejas mērķis ir vājināt valstu apņēmību, lai gan tā varētu arī it kā veicināt Krievijas sabiedrības vēlmi uzbrukt Rietumiem , kurus Putins ir demonizējis kā viņu neapmierinātības cēloni.

Eiropas Savienības (ES) savstarpēja atbilde šķistu piemērota, un, ja tā tiktu sniegta tādā veidā, kas pamodinātu Kremli par potenciāla konflikta ar NATO realitāti, tā liktu Krievijai vai nu apņemties iesaistīties ierobežotā, atklātā konfrontācijā, vai arī atteikties no jebkādām turpmākām provokācijām, lai izvairītos no katastrofas. Šajā konkrētajā situācijā viens no risinājumiem būtu ES vēl vairāk stiprināt Ukrainas militārās spējas frontes līnijās un ārpus tām, jo tā jau ir tieši iesaistīta karā ar kopīgu pretinieku. Apvienotā Karaliste (AK) nesen izmantoja šo pieeju , kad tā dalījās ar Ukrainu klasificētā tehnoloģijā, lai ražotu tās tāla darbības rādiusa spārnoto raķeti Storm Shadow. Pretējā gadījumā Eiropas Komisijas prezidente Urzula van der Leiena savā nesenajā runā par stāvokli valstī ierosināja "Ārkārtas drošības protokolu" lai detalizēti aprakstītu ES atbildi uz Krievijas hibrīduzbrukumiem. Tas rīkotos saskaņā ar NATO 4. panta paziņojumu , kas ļauj jebkurai dalībvalstij pieprasīt alianses sanāksmi, ja tās drošība ir apdraudēta. Eiropai tuvojoties šādai acīmredzamai neizbēgamībai, dažas detaļas, kas attiecas uz pašreizējiem apstākļiem gan Krievijā, gan Eiropā, ir pelnījušas uzmanību. Situāciju nevar atstāt bez atbildes, kas demonstrētu Eiropas apņēmību un kuras dēļ Putins vairs nevarēs slēpties aiz sava hibrīdkara aizkara.
Krievija
Karš divās frontēs, īpaši, ja jaunākā fronte ir ievērojami nāvējošāka nekā tā, kurai Krievija jau ir apņēmusies, parasti tiek uzskatīts par neieteicamu. Tomēr šī argumenta loģikai Putina prātā ir jāsaskaras ar viņa vēlmi pārvarēt dilemmu, kurā viņš jau ir nonācis. Viņu sagaida neilgtspējīgi militārie zaudējumi Ukrainā un pieaugoša neapmierinātība krievu vidū mājās par apšaubāmu karu, un tagad viņam ir jāpārorientē Krievijas noskaņojums uz Rietumu "dēmona" konfrontāciju. Bet vai kara nogurumu, kas uzkrājies konflikta laikā, kurš ir sācies piektajā gadā, var pārvarēt pietiekami, lai upurētu vēl vairāk Krievijas jaunatnes un valsts nākotni cita apšaubāma likteņa vārdā? Tā kā Putina nodomi kļūst acīmredzami ar baumām par mobilizāciju šorudenun draudīgu civilo slimnīcu , pievienojot vairāk nekā 20 000 gultu, galvenokārt koncentrētas Baltijas reģiona tuvumā, vai Krievijas jaunatne tagad tiks mudināta nopietni pārdomāt savu nākotni?
Šī gada sākumā sāka parādīties ziņas, ka Krievijas militārā vervēšana atpaliek no Ukrainas militārā atbiruma rādītājiem. Mēneša zaudējumu rādītāji vasarā ievērojami pārsniedza 2025. gadā ziņotos rādītājus, trīs mēnešu laikā no jūnija līdz augustam sasniedzot 124 170 jeb vidēji 41 000 mēnesī. Šogad no kaujas lauka līdz šim ir atsaukti vairāk nekā 300 000 karavīru .Vienīgi augustā Krievijas karavīri , kad Ukrainas aizsardzības spēki pretuzbrukumos tik tikko atguva okupēto teritoriju, iegūstot tīru teritoriālu ieguvumu. Faktiski līdz septembra vidum Ukraina bija faktiski iznīcinājusi Krievijas teritoriālos ieguvumus, kas gūti kopš 2026. gada marta. Paredzams, ka mobilizācija sāksies drīz pēc Krievijas parlamenta vēlēšanām un ka sākotnēji tiks iesaukti 300 000 karavīru. Ņemot vērā pašreizējo militārā atbiruma tempu Ukrainā, var sagaidīt, ka šis skaitlis 7–8 mēnešu laikā samazināsies līdz nullei, tāpēc drīz būs nepieciešami centieni turpināt vervēšanu. Lai izvairītos no masveida emigrācijas, kas bija vērojama pēc Putina iepriekšējās mobilizācijas 2022. gada septembrī , kad valsti pameta aptuveni 1,3 miljoni krievu, šajā reizē nav sniegts oficiāls paziņojums. Tā vietā ir izveidota digitālā infrastruktūra, lai klusi izsauktu cilvēkus ierasties dežūrā, un ir veikti pasākumi, lai bloķētu iespējamos bēgšanas ceļus no valsts. Krievijas sabiedrībā pieaug nemiers, un cilvēki ir pārgājuši no ārkārtas plānu apsvēršanas uz tūlītēju aizbraukšanu, atsaucoties uz iesaukšanu armijā un pieaugošiem individuālo brīvību ierobežojumiem.
Lai gan Putins noliedz mobilizācijas plānus , viņš palielina civilo slimnīcu kapacitāti un pastiprina traumu aprūpes apmācību slimnīcu personālam galvenokārt Krievijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, kur varētu veidoties potenciāla fronte gaidāmajā konfrontācijā ar NATO valstīm. Pēdējo piecu gadu laikā (2021.–2026. g.) Krievijas militāro slimnīcu gultu skaits ir palielinājies par aptuveni 6300. Šī rudens pēkšņais pieaugums par vairāk nekā 3,2 reizēm lielāku gultu skaitu apstrīd apgalvojumu, ka nav paredzēta būtiska konflikta eskalācija. Tas, iespējams, liecina par kaut ko daudz vairāk nekā tikai par cīņu ar Ukrainu.
Šajā brīdī ir vērts atgādināt, ka Kremlis jau sen ir atstājis novārtā Krievijas veselības aprūpes sistēmu, tostarp savas specializētās militārās iestādes . Tāpat kā daudzos valsts un valdības sektoros visā Krievijā, korupcija ir izplatījusies veselības aprūpē, padarot to par vienu no sliktākajām industrializētajā pasaulē jau Putina pilnvaru pirmajos gados. Kopš tā laika situācija nav daudz uzlabojusies, pateicoties pastāvīgajiem reģionālajiem budžeta samazinājumiem, ko nesen pasliktināja līdzekļu novirzīšana militārajai jomai, kas tagad patērē vairāk nekā 40% no federālā budžeta . Tam pievienojās medicīnas personāla aizplūšana, un no 2014. gada līdz 2026. gada maijam ārstu skaits samazinājās par aptuveni 200 000. 2020. gadā kopējie veselības aprūpes izdevumi Krievijā sasniedza 5,3% no IKP, kas bija mazāk nekā Madagaskarā , kad pasaules vidējais rādītājs bija aptuveni 10%. 2026. gada vidus veselības aprūpes indekss Krievijas sistēmu ierindoja 60. vietā no 101 valstīm, atzīmējot tās infrastruktūras kvalitāti kā īpaši zemu starp citām valstīm 2025. gada indeksā. Ir ziņots, ka kopējais valsts mēroga traumu mirstības līmenis Krievijā ir par aptuveni 50% augstāks nekā citās Austrumeiropas valstīs, un tas ir saistīts ar nepietiekamu stabilizāciju uz vietas, transportēšanas laiku un centienu koordināciju . Kaujas lauka apstākļi rada savas problēmas, kas saistītas ar ievainoto karavīru atveseļošanos un sekojošo evakuāciju. Bažas liecina par ievērojamām neatbilstībām starp Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem un ārstu ziņojumiem par faktiskajiem apstākļiem . Tāpēc papildu bažas par Krievijas karavīru rada ne tikai tas, lai izvairītos no kara upura, bet arī tas, lai saņemtu optimālu medicīnisko aprūpi, kas varētu nodrošināt izdzīvošanu, ja un kad viņš tiktu evakuēts no kaujas lauka.
Tikai retais domā, ka Krievijas vēlēšanas ir godīgas un vai entuziasma pilnais atbalsts Putina vadībai patiesi atspoguļo spēcīgos vēlēšanu rezultātus, kas dod priekšroku viņa prezidentūrai. Kopš vadības stāšanās amatā 2000. gadā Putins ir vēl vairāk nostiprinājis savu vietu vadībā, mainot reģionālo rajonu, pārveidojot pilsētu rajonus un vervējot uzņēmumu vadītājus, lai pārliecinātu strādniekus balsot par valdošo partiju "Vienotā Krievija". Lai saglabātu nepārtrauktu solidaritāti pašā valdošajā partijā, Kremļa štāba priekšnieka vietnieks rūpīgi atlasa amatpersonas, lai izslēgtu tos, kuri, šķiet, ir atkāpušies no Kremļa politikas. Pavisam nesen Putins un viņa draugi liedza pretkara partijai"Jabloko" piedalīties pašreizējās vēlēšanās, izslēdzot to no vēlēšanu biļetena pirms balsošanas sākuma. Tās priekšsēdētāja vietniekam Ļevam Šlosbergamtika piespriests vairāk nekā 11 gadu cietumsods par "atkārtotu Krievijas bruņoto spēku diskreditāciju". Atlikušās partijas tiek uzskatītas par "sistēmisko opozīciju", kas vairāk paredzēta kā buferis vai, atklāti sakot, par Kremļa vadībai lojālu , kas kalpo, lai absorbētu tos vēlētājus, kuri citādi nav apmierināti ar valdošo partiju. Turklāt Kremlis nepieciešamības gadījumā ieviesīs metodes, lai vienkārši viltotu vēlēšanu rezultātus, manipulējot ar balsu skaitīšanu, kas tiek ziņota trīs dienu laikā, un šo taktiku atvieglo balsošana tiešsaistē. Galu galā šo centienu mērķis ir radīt stabilitātes ilūziju notiekoša konflikta un pieaugošas nestabilitātes apstākļos valstī.
Neskatoties uz to, jautājums tagad koncentrējās uz to, kā pašreizējos apstākļos, kad karš ir sācis skart Krieviju, ko apliecina biežie Ukrainas gaisa uzbrukumi, veiksies Vienotā Krievija. Pēdējā balsošanas dienā notika plašs Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums Maskavas galvenajai naftas pārstrādes rūpnīcai, radot milzīgu sprādzienu demonstrāciju kā fonu pilsētas ainavai. Situāciju pasliktināja tas, ka vienas no Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām trāpīja lielai daudzdzīvokļu ēkai. Iepriekšējās sabiedriskās aptaujas atklāja, ka Vienotās Krievijas partijas popularitāte bija 33%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Degvielas krīze, pieaugošās cenas, inflācija, tiešsaistes patēriņa traucējumi, pieaugošā noziedzība, pilsētu piesārņojums un kara nogurums ir veicinājuši partijas sabiedriskā labuma pasliktināšanos. Tomēr, kā jau bija gaidāms, parlamenta vēlēšanu rezultāti uzrādīja absolūtu vairākumu, 57,85% balsu saņemot Vienotajai Krievijai, tādējādi uzsverot, ka vēlēšanas nebūs referendums par Putina vadību. Drīzāk tā būtu skaidrākā norāde uz Kremļa iejaukšanos vēlēšanu procesā, lai parādītu pasaulei, ka Putins saglabās kontroli pār Krieviju un varēs brīvi īstenot savu imperiālistisko programmu.

Visbeidzot, ir Baltkrievija un tās dziļi nepopulārais diktators Aleksandrs Lukašenko, kura pakļaušanās Putinam ir bijusi apkaunojums valstij. Opozīcijas spēkiem ir ievērojams atbalsts sabiedrībā gan pret karu Ukrainā , gan nepārprotama nevēlēšanās, lai Krievija pārņemtu viņu valsti. Neskatoties uz to, Lukašenko jau no paša sākuma ir sniedzis loģistikas un inscenējuma atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. Pavisam nesen viņš ir veidojis Baltkrievijas militārās spējas , paplašinot tās bruņotos spēkus un rezerves, militarizējot skolas, attīstot militāro rūpniecību un integrējot civilo infrastruktūru militāro spēku atbalstam. Ir arī pārskatīti tiesību akti, lai veicinātu dziļāku militāro integrāciju ar Krievijas spēkiem, tostarp kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā. Uz Baltkrievijas robežas ar Ukrainu tika izveidoti releju pārraides torņi un tīkla savienojumi ātrdarbīgai bezvadu platjoslas tehnoloģijai , lai efektīvāk vadītu Krievijas Shahed un Gerbera dronus Ukrainas centrālajos un rietumu reģionos. No 15. līdz 18. septembrim Baltkrievija veica "aizsardzības" militārās mācības netālu no robežām ar NATO valstīm, Poliju un Lietuvu, neapšaubāmi, lai novērtētu mehanizēto bataljonu manevrus virs teritorijas blakus Suvalku šaurumam, 64 kilometrus garam koridoram, kas ved no Baltkrievijas uz Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu Baltijas jūras krastā. Šķērslis atrodas starp Lietuvu un Poliju un kalpo kā sauszemes tilts, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo ES. Šī militārā poza šķietami kalpo kā vēl viens drauds ES un Rietumu aliansei no apņēmīgas Krievijas sabiedrotās puses, lai gan tās galvenais mērķis varētu būt izraisīt strīdus visā Austrumeiropā, lai atturētu Krievija no palīdzības sniegšanas Ukrainai, kamēr Krievija turpina mēģināt to pakļaut.
Eiropā
pastāv bažas par Trampa administrācijas acīmredzamo neuzticamību attiecībā uz NATO 5. panta apņemšanos, kas uzliek visām alianses dalībvalstīm pienākumu palīdzēt jebkurai valstij, kuru ir uzbrucis ārējs pretinieks. Lielā mērā tas balstās uz Trampa īpatnējo cieņu pret Putinu, proti, viņš dod priekšroku Putina vienkārši paziņotajam, nevis ASV izlūkdienestu sniegtajai informācijai, risina beznosacījumu sarunas ar Krieviju bez Ukrainas un Eiropas pārstāvju klātbūtnes, slavē Putina autokrātisko un spēcīgo tēlu, devalvē NATO nozīmiun sūta nepieredzējušus sarunu vedējus, kuri vairāk vēlas slēgt darījumus ar Putinu, kad viņš acīmredzami galveno mērķi ir graut ASV un Rietumus. Eiropa pēdējos gados ir reaģējusi, palielinot savu aizsardzības nozari , lai apmierinātu savas vajadzības un atbalstītu Ukrainas centienus pilnībā mazināt Krievijas draudus.
Ukrainas āmurs
Papildus aizsardzībai pret agresoru Ukrainai ir izdevies vājināt Krievijas spēju veikt militāras operācijas citviet, īpaši rietumos. Krievijas Melnās jūras flote, kas ir nozīmīga Krievijas Jūras spēku, ir zaudējusi vai nopietni bojāta vairāk nekā 40% savu kuģu, tostarp divas zemūdenes un vairākus augsta profila virszemes kuģus. Atlikušie kuģi ir vai nu paturēti Sevastopolē, Krimā , vai nosūtīti tālāk uz Novorosijsku gar Krievijas Melnās jūras austrumu piekrasti, kur tie joprojām tiek veiksmīgi uzbrukti. Ukrainas jūras dronu tehnoloģija tagad tiek koplietota ar Vācijas uzņēmumu Stark, lai izstrādātu Vācijas jūras dronu aizsardzību un pārvaldītu lietas Baltijas jūrā, kur Krievija arvien vairāk apdraud apkārtējās NATO valstis. Jūras spēku stratēģiju ir mainījis Ukrainas asimetriskais karš ar Krieviju, un tā ir sākusi mainīt kara stratēģiju arī citviet.
Gan gaisā, gan jūrā Krievijas stratēģisko kodolieroču bumbvedēju flote jau kādu laiku apdraud Rietumus un ir iesaistījusies raķešu uzbrukumos Ukrainai no ārpuses tās gaisa telpas. 2025. gada 1. jūnijā Ukraina iznīcināja septiņus Tu-95MS stratēģiskos bumbvedējus un četrus Tu-22M3 vidējas darbības bumbvedējus no 41 lidmašīnas, kas tika trāpītas operācijā " Zirnekļtīkls" . Tika ziņots, ka bojātas vēl vienas Tu-95MS lidmašīnas un līdz septiņām Tu-22M3 lidmašīnām, tādējādi kopējais bojāto lidmašīnu skaits sasniedz aptuveni 15% no Krievijas stratēģisko bumbvedēju flotes . Vēl divas Tu-95MS lidmašīnas tika iznīcinātas Krievijas Engels-2 gaisa spēku bāzē šajā vasarā. 2023. gada februārī Baltkrievijas partizāni nopietni bojāja Krievijas A-50 gaisa desanta agrīnās brīdināšanas un kontroles radara platformu gaisa spēku bāzē netālu no Minskas. Beriev A-50 novērošanas lidmašīna ir vitāli svarīga gaisa uzbrukumu koordinēšanai un ienaidnieka lidmašīnu atklāšanai ievērojamā attālumā. 2024. gada janvārī un februārī Ukrainas spēki notrieca divas A-50 lidmašīnas . Vismaz viena A-50 lidmašīna tika bojāta operācijas “Zirnekļa tīkls” laikā, un vēl viena nesenākajā laikā tika trāpīta uz zemes Novgorodas apgabalā 2026. gada martā . Berieva Taganrogas aviācijas zinātniski tehniskais komplekss , kas ir vienīgā A-50 lidmašīnu remonta un apkopes iekārta, ir ticis trāpīts piecas reizes, un pēdējais trieciens notika 2026. gada septembra vidū . No deviņām funkcionējošajām A-50 lidmašīnām Krievijas iebrukuma sākumā 2022. gadā ļoti maz šo sarežģīto lidmašīnu ir pieejamas izmantošanai pašreizējās operācijās, atstājot Krieviju bez pienācīgas gaisa telpas kontroles .

IL-22M ir gaisa desanta komandpunkta un radio releju lidaparāts, kas paredzēts pavēļu piegādei sauszemes spēkiem un lidmašīnām kaujas laukā. Divi no 12 lidmašīnu flotes tika zaudēti Ukrainas kara laikā 2023. un 2024. gadā. Citādi Krievija zaudē augstas klases taktiskos iznīcinātājus un iznīcinātājus-bumbvedējus ātrāk, nekā tos var aizstāt, pirmajos divos kara gados. Vizuāli pārbaudītie zaudējumi tikai 2025. gadā sasniedza 40 fiksēto spārnu kaujas lidmašīnas. Su-35 ir Krievijas vismodernākais 4. paaudzes daudzfunkcionālais iznīcinātājs, un to ir grūti aizstāt starptautisko sankciju dēļ, kas bloķē svarīgu augsto tehnoloģiju komponentu importu. Šajā karā līdz šim ir zaudēti vienpadsmit lidaparāti, savukārt Ukraina ir uzbrukusi arī rūpnīcām, kas iesaistītas specializētu instrumentu piegādē sakausējumu un kompozītmateriālu apstrādei, un transporta mezgliem, kas iesaistīti šo lidmašīnu ražošanā un apkopē.
Papildus tiešai Krievijas bruņojuma samazināšanai Ukraina ir iesaistījusies plašā kampaņā, kas degradē Krievijas kara rūpniecību, vēršoties pret raķešu un cita aviācijas aprīkojuma elektronisko komponentu ražotājiem, rūpnīcām, kas ražo nesējraķetes, svarīgākās ķīmiskās vielas, ko izmanto propelentos un sprāgstvielās ,kā arī daudzām rūpnīcām un noliktavām, kas iesaistītas ražošanā un glabāšanā . Visvairāk uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ražo dīzeļdegvielu un reaktīvo degvielu, ir ievērojami samazinājuši Krievijas militāro loģistiku, pat piespiežot Krieviju uz laiku noteikt dīzeļdegvielas un reaktīvo degvielas eksporta aizliegumu. Plašā kampaņa, kas vērsta pret Krievijas pārstrādes spējām, ir samazinājusi degvielas piegādi frontes līnijas militārajām vienībām par aptuveni 30%, piespiežot ieviest stingru normēšanu. Tas ir izraisījis loģistikas plānošanas samazinājumus, jo kravas automašīnu pārtikas un munīcijas piegāde frontes līnijas noliktavām ir ierobežota. Krievijas pārstrādes rūpnīcas izpilda mazāk nekā 19% no gāzes iepirkuma pieprasījumiem iekšzemē, jo neizbēgamais inflācijas spiediens rada stresu kopējai ekonomikai.
Eiropas realitāte
Vairākas valstis ir stājušās pretī Krievijas agresijai, tieši apstrīdot tās hibrīdkara metodes. Gan Igaunija, gan Polija 2025. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijā atklāti konfrontēja Krieviju par tās "neapdomīgajiem" iebrukumiem to gaisa telpā, kuros bija iesaistīti Krievijas iznīcinātāji-bumbvedēji virs Igaunijas, un vairāk nekā 20 bezpilota lidaparātu iekļūšanu Polijas gaisa telpā. Atkārtota NATO lidmašīnu pacelšanās gaisā tika uzsākta ne tikai šo iebrukumu dēļ, bet arī daudzu līdzīgu notikumu dēļ virs Rumānijas , Lietuvas , Latvijas , Vācijas , Somijas un Zviedrijas . Krievijas militāro bezpilota lidaparātu un raķešu iebrukumi virs Moldovas ir dramatiski pieauguši 2026. gadā un kopš 2022. gada rada draudus ar vairāk nekā 70 pārkāpumiem Krievijas kara laikā. Vairāki no tiem ir avarējuši Modovas teritorijā, daži detonējuši trieciena brīdī. Krievijas kuģu veiktā zemūdens kabeļu pārgriešana Baltijas jūrā, konkrēti 700 jūdžu garā telekomunikāciju kabeļa starp Somiju un Vāciju un 135 jūdžu garā kabeļa starp Zviedriju un Lietuvu , ir izraisījusi domstarpības ar Krieviju, neskatoties uz to, ka tā noliedz savu iesaisti. Nesenāks incidents notika, kad divas Krievijas izlūkošanas zemūdenes kavējās virs svarīgiem sakaru kabeļiem un enerģijas cauruļvadiem Arktikas ūdeņos netālu no Norvēģijas Svalbāras arhipelāga, kad tās pārtvēra Apvienotās Karalistes un Norvēģijas varas iestādes, it kā izjaucot vēl vienu sabotāžas mēģinājumu. Pavadošā Krievijas uzbrukuma zemūdene atstāja teritorijas, kad kapteinis saprata, ka tā tiek novērota.
Vairāki citi Krievijas hibrīddarbību piemēri papildina ievērojamo iebrukumu klāstu Eiropas drošībā, kas joprojām ir zem ticamas noliedzamības jumta. Tie ietver vietējo starpnieku , lai veiktu dedzināšanu un vandālismu, mēģinot izraisīt rasu polarizāciju un nesaskaņas sabiedrībā. Pretējā gadījumā tā ir iesaistījusies migrantu plūsmu uz valstīm, lai izjauktu sociālo struktūru, mērķējot uz ūdens attīrīšanas iekārtām, bojājot transporta infrastruktūru, plānojot slepkavības, kas vērstas pret personām, kas iesaistītas bruņojuma rūpniecībā, vai ārvalstu politiķiem, kiberuzbrukumos, traucējot aviācijas komunikāciju, veicot dezinformācijas kampaņas un iejaucoties vēlēšanās.
Krievijas hibrīdkara eskalācija 2026. gadā ir likusi vairākiem Eiropas līderiem risināt šo problēmu. Francijas prezidents Emanuels Makrons nesen deva rīkojumu par pasākumiem valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un solīja, ka uzbrukumi nepaliks bez atbildes. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vainoja Krieviju par nesen notikušo sprāgstvielu nesoša drona izvietošanu Leipcigas/Halles lidostā. Papildus retoriskajām atbildēm un plāniem uzlabot iekšzemes drošību Apvienotās Karalistes premjerministrs Endijs Bērnems dalījās ar klasificētiem tehniskiem datiem gan ar Ukrainu, gan Franciju, lai turpinātu izveidot vietējās montāžas līnijas Storm Shadow tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes ražošanai. Šķiet, ka šis provokatīvais solis ir atbilde uz Krievijas hibrīdkara eskalāciju, kas vērsta pret Apvienoto Karalisti, un, interesanti, tas notika pat pēc tam, kad Krievija draudēja atriebties Apvienotajai Karalistei par sprāgstošu dronu piegādi Ukrainai.
Vācija ir spērusi ārkārtēju soli, 2027. gadā pastāvīgi izvietojot Lietuvā 4800 karavīru no savas jaunās 45. bruņotās brigādes "Lietuva" un aptuveni 200 civilā atbalsta personāla. Šī ir pirmā šāda veida vācu kaujas brigādes izvietošana ārvalstīs kopš Bundesvēra izveides vairāk nekā 70 gadu laikā. Tās mērķis ir sniegt atbalstu NATO austrumu flangam un it kā palīdzēt nodrošināt Suvalku šaurumu starp Lietuvu un Poliju, kur varētu notikt Krievijas un Baltkrievijas iebrukums. Polija ir uzņēmusies ievērojamu iniciatīvu ar savu "Austrumu vairoga" projektu, būvējot nocietinājumus, prettanku šķēršļus un novērošanas tīklus gar robežu ar Kaļiņingradu un Baltkrieviju, savukārt Vācijas un Polijas militārie inženieri ir koncentrējušies uz aizsardzības nocietinājumu izveidi gar Suvalku šaurumu. Gar šaurumu ir notikušas regulāras kopīgas militārās mācības, kurās piedalās Polijas, Lietuvas un Francijas spēki . Papildus savai ziemeļaustrumu aizsardzības struktūrai Polija izvieto ievērojamu skaitu Dienvidkorejas K2 "Black Panther" tanku , kas ir pielāgoti elektroniskai dronu traucēšanai ar uzbrukuma spējām un uzlabotu bruņu segumu, lai apmierinātu pašreizējā konflikta Ukrainā radītās prasības. Līdzīgā veidā Vācijas un Zviedrijas militāristi ir veikuši ātrās izvietošanas mācības, kas koncentrējās uz stratēģiski svarīgo Gotlandes salu Baltijas jūrā. Tajās ir mobilizēti pat 1500 karavīru un pārvietotas pretkuģu raķetes gan Vācijas, gan Zviedrijas karakuģu un iznīcinātāju eskortā.

Gan Igaunija, gan Latvija robežojas tieši ar Krieviju, un, ņemot vērā to nestabilo ģeogrāfisko situāciju, tās ir izveidojušas Baltijas aizsardzības līniju ar Lietuvu . Šis pasākums ietver prettanku tranšejas, mīnu laukus, betona šķēršļus, bunkurus, sprāgstvielu glabātuves ātrai izvietošanai, uzlabotu sensoru izvietošanu un taktiskās dronu operācijas. NATO 2025. gada septembrī uzsāka iniciatīvu “Austrumu sardze”, uzsverot sauszemes spēku izvietošanu astoņās NATO valstīs, kas robežojas ar Baltijas jūru, un izmantojot arī virkni sabiedroto resursu, kas paredzēti, lai novērstu dronu iebrukumus. Somija un tās tuvējās Baltijas jūras kaimiņvalstis ir izveidojušas operāciju “Baltijas sardze” , lai izveidotu jūras novērošanas centru, kas aptvers arī Somu līci, lai uzlabotu reaģētspēju jautājumos, kas saistīti ar teritoriālajiem ūdeņiem. Šis solis sekoja 2024. gada decembra incidentam, kad viens no Krievijas ēnu flotes tankkuģiem pārgrieza zemūdens sakaru kabeli, kas savienoja Somiju un Igauniju. Somijas specvienības iekāpa kuģī un atrada to piekrautu ar spiegošanas aprīkojumu. Otrs līdzīgs incidents notika 2025. gada decembrī, kurā kravas kuģis , kas atstāja Sanktpēterburgu ar Krievijas tēraudu, tika iesaistīts citā enkura vilkšanas incidentā, bojājot sakaru kabeļus Igaunijas ūdeņos. Somija nesen pabeidza 124 jūdzes gara, 15 pēdu augsta drošības žoga būvniecību gar savu dienvidaustrumu robežu ar Krieviju. Barjera sastāv no smaga metāla sieta, skaļruņiem, naktsgaismām ar novērošanas kamerām un patruļceļiem . Norvēģija ir uzsākusi līdzīgu projektu ar savu 123 jūdžu garo robežu ar Krieviju, paplašinot un modernizējot savu drošības žoga līniju ar novērošanas sistēmām atklātajās daļās.

Eiropas valstu militārie izdevumi valsts aizsardzības mērķiem, izteikti procentos no valsts IKP, 2025. gadā bija visaugstākie starp valstīm austrumos, Polijai (4,50%), Latvijai (3,61%) un Igaunijai (3,37%), kam sekoja Norvēģija (3,28%) un Dānija (3,25%). Visas 32 NATO valstis tagad ir pārsniegušas 2% no IKP slieksni aizsardzības izdevumiem. Gan ES, gan NATO ir devušas ievērojamu ieguldījumu Ukrainas kara centienos, un pašlaik tām ir pietiekams finansējums, lai atbalstītu tos līdz 2027. gadam. Atbalsts ir sniegts arī no vairākām citām valstīm ārpus Eiropas , tostarp Kanādas, Japānas, Austrālijas, Dienvidkorejas, Jaunzēlandes un Taivānas. Trampa administrācija pārtrauca militāro finansējumu sava otrā prezidenta pilnvaru termiņa sākumā, neskatoties uz Kongresa centieniem sniegt Ukrainai atbilstošu militāro un drošības palīdzību. Ukrainas kampaņa, kas koncentrējas uz Krievijas fosilā kurināmā eksporta nozares un vietējo piegāžu samazināšanu, varētu palīdzēt saīsināt karu, izdarot ekonomisko spiedienu uz Krievijas militārajām neveiksmēm.
Epilogs
Neatkarīgi no tā, vai Krievija plāno iebrukt NATO valstī, vai arī tā tikai cenšas iebiedēt Eiropas valstis, lai neļautu tām sniegt turpmāku palīdzību Ukrainai, vai arī vienkārši uzbrūk atriebīgi, kā to mēdz darīt tirāni, Eiropas valstīm ir pietiekams iemesls apvienoties vismaz piesardzības nolūkos, lai reaģētu uz Krievijas noziedzīgajām darbībām to teritorijās. Tai ir arī jāaizsargājas pret kaut ko atklātāku. Kontinents gadsimtu gaitā ir piedzīvojis savu vardarbības daļu, un no valsts, kas ir pilna nestabilitātes un kuru pārvalda neveiksmīgs līderis, nevajadzētu gaidīt mazāk. Krievijas draudi, šķiet, ir tikai nostiprinājuši Eiropas militārās pozīcijas, pateicoties vairāku tās valstu individuālajai un kā ES un NATO dalībvalstu apņēmībai. Tie rada spēcīgu pretinieku, kas kopā šķiet par kārtu lielāks nekā tas, ko Ukraina ir sasniegusi atsevišķi. Tā kā Eiropa arvien vairāk reaģē uz Krievijas draudiem, Putinam būs jāsaskaras ar to, kas, iespējams, būs pēdējais solis, ko viņš spers kā prezidents – zugzwang.
Autortiesības @Kost Elisevich, MD, PhD 2026. Visas tiesības aizsargātas. Jebkura šī satura nelikumīga reproducēšana novedīs pie tūlītējas tiesvedības.