Bažas par Ukrainas iestāšanos NATO

Gan ASV, gan NATO ir izrādījušas ievērojamu atturību Ukrainas atbalstīšanā pret Krievijas iebrukumu, ļoti mēreni un pakāpeniski piegādājot bruņojumu, kā rezultātā tikai paildzinājis konfliktu un turpinājis Ukrainas civiliedzīvotāju ciešanas. Iemesli šādai rīcībai ir bijuši bailes no eskalācijas un uzskats, ka tās tiks iesaistītas tiešā militārā iesaistē pret Krieviju procesā, kas vēlāk pāraugs pasaules karā. Šīs nepārtrauktās bailes no konfrontācijas ar Krieviju starp NATO vairākām dalībvalstīm ne tikai ir kavējušas vienprātību par Ukrainas uzņemšanu NATO, bet arī ļāvušas Krievijai uzvesties kā dumpiniekam, pastrādājot daudzas zvērības, kas ir tiešs starptautisko normu pārkāpums un atklājot Apvienoto Nāciju Organizācijas vājumu. … Vairāk Bažas par Ukrainas iestāšanos NATO

Ukrainas nacionālisma un tā partizānu kustības vēsture

Globālā reakcija uz Krievijas centieniem apzīmēt ukraiņus kā nacistus ir bijusi dažāda – no pieklājīgas neticības līdz ciniskiem smiekliem par kārtējo neveiklo propagandista mēģinājumu attaisnot savu nepieciešamību iebrukt Ukrainā. Šis apzīmējums ir kalpojis kā veids, kā dehumanizēt tautu par uzdrīkstēšanos iebilst pret to, ko Putins uzskata par Krievijas likteni. Šī opozīcija patiesībā ir nacionālisma izpausme – ideoloģija, kas uzsver lojalitāti, padevību vai uzticību tautai, saskaņā ar Britannica. Ukrainas pretestība Krievijas apspiešanai pastāv kopš Krievijas impērijas laikiem, kas aizsākās 18. un 19. gadsimtā, taču mūsdienās Putina režīmam ir ērti jaukt Ukrainas valstiskuma izjūtu ar fašistisko ideoloģiju. … Vairāk Ukrainas nacionālisma un tā partizānu kustības vēsture

Krievu valoda par viktimizāciju un atriebības veicināšanu

Prominentu Krievijas amatpersonu vidū ir vērojama ļoti konsekventa retoriskā atmosfēra, kas pauž uzskatu, ka viņus apdraud grēcīgo Rietumu ar to demokrātiskajiem ideāliem ielaušanās viņu robežā. Šāda retorika nebūtu sveša arī Oto fon Bismarkam pirms 150 gadiem, kad viņš žēlojās par nepieciešamību konfrontēt krievus ar viņu "neparedzamo stulbumu". Tomēr šie vēstījumi lielākoties, ja ne pilnībā, ir paredzēti Krievijas iedzīvotāju patēriņam, kuri diemžēl vai nu tic valsts mediju izplatītajām muļķībām, vai arī ir spiesti vienkārši piekāpties, kā tas ir bijis ierasts gadsimtiem ilgi. Putins ir izmantojis krievu nacionālisma zemstrāvu, jaucot to ar tautas garīgo ticību, lai atcerētos tās vēsturisko cīņu pret nacistisko Vāciju. Tagad cīņa, kā Putins vēlas, lai Krievija to redzētu, ir par sevis glābšanu no Ukrainas, līdz šim nezināma neonacisma bastiona, kas acīmredzot ir zināms tikai viņam, un kas arī ir izvēlējusies pievienoties Rietumiem un to pieņemtajai visaptverošajai dekadencei. Spalgā un dusmīgā runa ir paredzēta, lai slēptu vēstījuma absurdu, taču tā nav pamanāma tiem, kas saprot tā nolūku. … Vairāk Krievu valoda par viktimizāciju un atriebības veicināšanu