Slikti vadītāji un noderīgi idioti

Atkārtots vēstures murgs ir bijusi ievēlētu līderu ierašanās, kuri ieguva varu, veicinot populistisku noskaņojumu tādos šķeļošos jautājumos kā imigrācija, rasu naids un šķiru cīņa. Viņu solījumiem par pārmaiņām bija sava cena – atklāsme, ka izpildvara dod tiesības mainīt valdības mehānismus atbilstoši to mērķiem. Pārmaiņas izpaudās kā tiesu iestāžu rīcība un finansiāls spiediens, kas paredzēts, lai ierobežotu izpildvaras patvaļīgu īstenošanu attiecībā uz sabiedrisko labumu, un sabiedrības uzraudzība ar alternatīviem līdzekļiem. Šī tendence ir pazīstama 20. gadsimtā, īpaši Padomju Krievijā un nacistiskajā Vācijā. Tā noveda pie represīvu autoritāru režīmu izveidošanas, kas ne tikai nodibināja kontroli pār savu sabiedrību, bet arī diktēja ārpolitiku, kas padarīja pasauli mazāk drošu. … Vairāk sliktu līderu un noderīgu idiotu

Citāds karš: asimetriska un netradicionāla kara iznākuma modelēšana

Neskatoties uz nepārprotamu pārākumu bruņojuma, munīcijas un karaspēka skaita ziņā, labvēlīgās valstis nereti ir krietni atpalikušas no cerībām, kad runa ir par savu mērķu sasniegšanu karā. To var izskaidrot daudzi faktori – reljefs, morāle, loģistika, rūpnieciskā jauda un finanses, kā arī citi, uz kuriem Karls fon Klausevits atsaucās savā ietekmīgajā darbā “Par karu”, kas publicēts 1832. gadā. Vēl svarīgāk ir tas, ka prognozējoša rezultātu modelēšana, kas galvenokārt balstīta uz mainīgajiem, kas gūti no 19. un 20. gadsimta kara pieredzes, 21. gadsimtā šķiet nepietiekama. Krievijas vecais padomju kara vadīšanas stils ātri piesaistīja starptautisku uzmanību jau Ukrainas iebrukuma sākumposmā, kad tai neizdevās sasniegt savu mērķi ieņemt Kijevu un tā bija spiesta atkāpties uz valsts austrumu daļu, kur tā lielākoties ir palikusi iestrēgusi turpmākajos četros gados. Pēc straujām inovācijām Ukrainas pretošanās stratēģijā sekoja vairākas neveiksmes, kas ne tikai risinājās kaujas laukā, bet arī centienos graut Krievijas ekonomiku. … Vairāk Citāds karš: iznākuma modelēšana asimetriskā un netradicionālā karā

Vladimirs Putins un kalns, uz kura viņš vēlas mirt

Vai Vladimirs Putins spēj samierināties ar pieaugošajām bažām par situāciju Krievijā, ko izraisījis viņa karš Ukrainā? Viņa tieksme uz konfliktiem ir dominējusi politikā gandrīz visus 25 gadus, kopš viņa vadīšanas laika, sākot ar karu Čečenijā (1999.–2009. g.), kam sekoja iebrukums Gruzijā (2008. g.), Donbasa karš (2014.–2022. g.), Sīrijas pilsoņu karš (2015.–2024. g.) un beidzot ar iebrukumu Ukrainā (2022. g.–pašlaik). Šī stratēģija ir saglabājusi Putina versiju par vēsturisko krievu "spēcīgā cilvēka" ētiku Krievijas likteņa vadībā, kurā valsts drošība tiek nodrošināta uz individuālās brīvības rēķina. Šajā procesā Putins ir nodrošinājis sev varu, kas kādreiz piederēja viņa cariskajiem senčiem, bet tagad ar daudz sarežģītāka iekšējās drošības aparāta papildu priekšrocību. Problēma, ar kuru viņš saskaras šobrīd, ir siena, ar kuru viņš ir saskāries gan militāri, gan ekonomiski. Jautājumam, ar kuru krievi tagad saskaras, jākoncentrējas uz to, vai Putins ir garīgi spējīgs pārvarēt savus trūkumus, lai glābtu valsti no sagrāves. … Vairāk Vladimirs Putins un kalns, uz kura viņš vēlas mirt

Pašreizējo Ukrainas, Krievijas un ASV "miera sarunu" horeogrāfija

Trīspusējo miera sarunu otrā kārta notika Abū Dabī 2026. gada 4. un 5. februārī pēc sākotnējām sarunām, kas bija notikušas 2026. gada 23. un 24. janvārī. Trampa administrācija 29. janvārī paziņoja par nedēļu ilgu ASV starpniecības panāktu pamieru, kas īpaši saudzēja enerģētikas infrastruktūru, un tas stājās spēkā pirms šīs otrās sarunu kārtas laikā, kad ziemas temperatūra bija dramatiski pazeminājusies. Tomēr Maskavas interpretācija par pamieru labākajā gadījumā paredzēja četras dienas, un tas attiektos tikai uz Kijevu, savukārt Ukrainai, šķiet, bija jāņem vērā visa Krievija. Kā ierasts, naktī no 2. uz 3. februāri Krievija palaida vairāk nekā 450 dronus un vairāk nekā 70 raķetes, no kurām 32 bija ballistiskās raķetes, īpaši mērķējot uz enerģētikas objektiem 27 objektos vismaz sešos Ukrainas reģionos, traucējot ūdensapgādi, elektrības piegādi un apkures piegādi. Vairāk nekā 1170 daudzdzīvokļu ēkas tikai Kijevā zaudēja apkuri, kad āra temperatūra bija pazeminājusies līdz -4 °F (-20 °C). Nākamajā naktī notika līdzīgs uzbrukums, kura laikā tika bojātas dzīvojamās ēkas un skolas, un vairāki cilvēki gāja bojā. Tas, ka šie uzbrukumi iezīmēja otrās "miera sarunu" kārtas sākumu, liecina par Vladimira Putina necieņu pret mēģinājumiem rast risinājumu karam, kurā viņš un viņa Kremļa kolēģi turpina pastrādāt kara noziegumus, kas kopumā ir pielīdzināmi aicinājumiem uz genocīdu. … Vairāk Pašreizējo Ukrainas, Krievijas un ASV "miera sarunu" horeogrāfija