Krievu valoda par viktimizāciju un atriebības veicināšanu
Prominentu Krievijas amatpersonu vidū ir vērojama ļoti konsekventa retoriskā atmosfēra, kas pauž uzskatu, ka viņus apdraud grēcīgo Rietumu ar to demokrātiskajiem ideāliem ielaušanās viņu robežā. Šāda retorika nebūtu sveša arī Oto fon Bismarkam pirms 150 gadiem, kad viņš žēlojās par nepieciešamību konfrontēt krievus ar viņu "neparedzamo stulbumu". Tomēr šie vēstījumi lielākoties, ja ne pilnībā, ir paredzēti Krievijas iedzīvotāju patēriņam, kuri diemžēl vai nu tic valsts mediju izplatītajām muļķībām, vai arī ir spiesti vienkārši piekāpties, kā tas ir bijis ierasts gadsimtiem ilgi. Putins ir izmantojis krievu nacionālisma zemstrāvu, jaucot to ar tautas garīgo ticību, lai atcerētos tās vēsturisko cīņu pret nacistisko Vāciju. Tagad cīņa, kā Putins vēlas, lai Krievija to redzētu, ir par sevis glābšanu no Ukrainas, līdz šim nezināma neonacisma bastiona, kas acīmredzot ir zināms tikai viņam, un kas arī ir izvēlējusies pievienoties Rietumiem un to pieņemtajai visaptverošajai dekadencei. Spalgā un dusmīgā runa ir paredzēta, lai slēptu vēstījuma absurdu, taču tā nav pamanāma tiem, kas saprot tā nolūku. … Vairāk Krievu valoda par viktimizāciju un atriebības veicināšanu